Foto: Valsts kanceleja

Irāna pastiprina finansiālo un militāro atbalstu Sīrijas valdošajam režīmam, bet zīmes liecina, ka arī Krievija turpina apgādāt Sīriju ar naudu un ekipējumu, paziņojusi ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, piebilstot, ka ir iespējama bruņotā konflikta izplatīšanās uz kaimiņvalstīm, vēsta raidsabiedrība BBC.

Klintone, kurai piektdien ir pēdējā diena ASV valsts sekretāra amatā, intervijā žurnālistiem paziņoja, ka viena no Irānas "galvenajām prioritātēm" ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada palikšana pie varas.

"Mēs uzskatām, ka viņi šai sakarā ir nosūtījuši vairāk personālsastāva ne tikai, lai palīdzētu Asadam, bet, lai atbalstītu un dotu padomus militārajiem drošības spēkiem," stāsta Klintone. Valsts sekretāre skaidro, ka Irāna Sīrijai piegādā ieročus, jo "Asads izlieto savus ieroču krājumus".

Klintone izsaka bažas, ka tāpat Asada režīmu atbalsta arī Krievija. "Mums ir pamats uzskatīt, ka krievi turpina finansiālo un militāro atbalstu ekipējuma viedā," teic valsts sekretāre.

Sīrijas asiņainas konflikts turpinās jau kopš 2011. gada pavasara, opozīcijas grupām mēģinot gāzt Asada režīmu. Konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, bet simtiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās.

Klintones paziņojumi izskanējuši laikā, kad pieaug bažas par konflikta izplatīšanos uz kaimiņvalstīm. Trešdien izskanēja ziņas par Izraēlas uzlidojumiem Sīrijas un Libāna pierobežā. Damaska apgalvo, ka Izraēla devusi triecienu Sīrijas militārās pētniecības centram Džamrajā, kamēr ASV un citu Rietumvalstu amatpersonas norādīja, ka Izraēlas lidmašīnas iznīcināja Libānas grupējumam "Hezbollah" vestu zeme - gaiss tipa raķešu kravu. Dažas nemiernieku grupas paziņoja, ka ir uzbrukušas Džamrajas centram. Pati Izraēla notikušo nav komentējusi. 

Klintone atteicās komentēt šo incidentu, bet norādīja, ka konflikta pārmešanās uz kaimiņvalstīm ir iespējama.

Vēl pirms trešdienas trieciena, Izraēla bija publiski brīdinājusi par draudiem, ka sarežģītu tehnoloģiju prettanku un pretgaisa raķetes no Sīrijas var nonākt Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" rokās. Tāpat Izraēla draudēja, ka uzbruks objektiem Sīrijā, ja tās ķīmiskie ieroči nonāks islāmistu rokās.

Irāna, kas ir Izraēlas ienaidniece un Damaskas sabiedrotā, pagājušajā sestdienā paziņoja, ka uzbrukumus Sīrijai uzskatīs kā uzbrukumus sev. Savukārt Izraēla un Sīrija kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem formāli ir karas stāvokļi.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vairāk nekā 60 000 cilvēku.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!