Foto: AFP/Scanpix
ASV otrdien notikušajās demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanās piecos štatos savas līderpozīcijas nostiprināja Demokrātu partijas vadošā pretendente uz izvirzīsānu par prezidenta amata kandidātu Hilarija Klintone un Republikāņu partijas vadošais pretendents Donalds Tramps.

Demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanas notika Floridā, Ilinoisā, Misūri, Ziemeļkarolīnā un Ohaio, bet republikāņi balsoja arī Ziemeļmarianas salās. Šī otrdiena ASV medijos jau nodēvēta par "Lielo otrdienu 2", jo tā ir pēdējā lielā priekšvēlēšanu diena pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Klintone guvusi uzvaru vismaz četros štatos - Floridā, Ohaio, Ziemeļkarolīnā un Ilinoisā.

Tramps uzvarējis vismaz trijos štatos - Floridā, Ilinoisā un Ziemeļkarolīnā, bet Ohaio viņu sakāvis šī štata gubernators Džons Keisiks.

Atbilstoši rezultātiem, kas iegūti pēc 99% balsu saskaitīšanas, Misūri republikāņu nometnē ar 40,8% vadībā ir Tramps, apsteidzot senatoru Tedu Krusu, kurš saņēmis 40,6%.

Demokrātu konkurencē Misūri vadībā ar 49,6% ir Klintone, bet par senatoru Bērniju Sandersu nobalsojuši 49,4% vēlētāju.

Republikāņu senators Marko Rubio pēc sakāves šajā štatā otrdien paziņoja par izstāšanos no priekšvēlēšanu cīņas.

Republikāņu priekšvēlēšanu procesā Ohaio un Florida ir pirmie štati, kur rezultātu nosaka pēc principa "uzvarētājs iegūst visu" - visvairāk balsu saņēmušais kandidāts iegūst visus delegātus, kas štatu pārstāvēs partijas nacionālajā konventā.

"Šis bija brīnišķīgs vakars," atbalstītājiem sacīja Tramps. "Mēs uzvarēsim, uzvarēsim, uzvarēsim, un mēs neapstājamies," viņš uzsvēra.

Rubio sakāve ir lielākā vilšanās tiem republikāņiem, kas gribētu apturēt kareivīgo uzņēmēju, kura populistiskā imigrantiem un musulmaņiem naidīgā retorika draud sašķelt partiju.

Keisika uzvara Ohaio var būt pēdējā iespēja piebremzēt Trampa gājienu pretī republikāņu nominācijai prezidenta vēlēšanās, jo Trampam pēc sakāves Ohaio var rasties grūtības nodrošināt nepieciešamās 1237 delegātu balsis Republikāņu partijas nacionālajā konventā, kas norisināsies jūlijā Klīvlendā un kur tiks balsots par republikāņu kandidāta izvirzīšanu prezidenta vēlēšanām.

Priekšvēlēšanās republikāņu un demokrātu kandidāti cīnās par delegātiem jeb cilvēkiem, kuri pārstāvēs viņus balsojumā par nomināciju Demokrātu un Republikāņu partiju nacionālajos konventos, kas norisināsies jūlijā.

"Pavelkot šovakar svītru, šķiet, ka Trampam jūlijā nebūs delegātu vairākuma," atzina Ohaio Štata universitātes politoloģijas profesors Pols Beks.

Mazāk problēmu demokrātu nometnē ir Klintonei, kura Sandersu sakāvusi četros no pieciem štatiem un arī Misūri atrodas vadībā.

Tiesa gan, Misūri Klintoni no Sandersa šķir mazāk par vienu procentpunktu, un balsu skaitīšana tur turpinājās arī trešdien. Atbilstoši štata likumiem, ja kandidāti saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, var tikt noteikta balsu pārskaitīšana.

Tomēr Sandersam panākt Klintoni ir teju neiespējams uzdevums.

"Mēs virzāmies arvien tuvāk tam, lai nodrošinātu Demokrātiskās partijas nomināciju un uzvaru vēlēšanās novembrī," sacīja Klintone.

Taču Sanderss atsakās padoties. Viņš apsveica Klintoni ar otrdienas uzvarām, tomēr piebilda, ka situācijā, kad vairāk nekā puse delegātu "vēl jāizvēlas un kalendārs ir mums labvēlīgs, mēs esam pārliecināti, ka mūsu kampaņa ir ceļā uz to, lai izcīnītu nomināciju", uzsvēra senators.

Republikāņiem tagad būs jāizšķiras, vai viņi aktīvi atbalstīs vienu kandidātu vai arī kā komanda centīsies atšķelt balsis Trampam.

Tas, ar kādu pārsvaru Tramps Floridā uzveicis Rubio, republikāņu nomenklatūrai radīs šoku, vienlaikus raisot cerības uz spēcīgu startu šajā svārstīgajā štatā, kad būs pienācis 8.novembris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!