Maskavā ceturtdien Krievijas līderis Vladimirs Putins jau 13. reizi atbildēja uz žurnālistu un aktīvistu jautājumiem prezidenta ikgadējā tā dēvētajā lielajā preses konferencē.
Tiek uzskatīts, ka viņa atbildēs tradicionāli iezīmējas kopējie Krievijas politikas virzieni, un tiek dotas norādes par iespējamajiem pavērsieniem.
Ierasti Putins atbildēja uz Kremlim patīkamiem un ne tik patīkamiem jautājumiem aptuveni četru stundu garumā, saucot skaitļus un dodot solījumus, kā arī uz atsevišķiem jautājumiem atbildot ar pilnīgi nesaistītiem faktiem. Piedāvājam ieskatu Putina uzskatos par astoņām preses konferencē skartām tēmām.
Krievijas opozīcijas trūkums
"Opozīcijai vajadzētu iznākt ar pozitīvas rīcības programmu, kas ir skaidra un saprotama cilvēkiem." Krievijas prezidents sūrojās, ka viņam nav cienīgas opozīcijas, bet esošā, piemēram, Sobčakas kandidatūra neesot gana pozitīva.
Aleksejs Navaļnijs
"Vai gribat, lai tādi destabilizē situāciju šajā valstī, lai mums ir apvērsumi? Mēs visam tam jau reiz esam izgājuši cauri. Absolūtais Krievijas pilsoņu vairākums to nevēlas." Putins uz jautājumu par Navaļniju veiksmīgi izvairījās viņu nosaukt vārdā, kā arī nedēvēja par opozicionāru, vien pieminot "apsūdzēto". Turklāt viņam izdevās atbildē par Navaļniju iepīt "šādu personāžu" salīdzinājumu ar Mihailu Saakašvili, kurš "bija suverēnas Gruzijas prezidents, bet tagad skraida apkārt, kliedzot, ka viņš ir ukrainis".
Mazākumtautību valodu jautājums
"Kad cilvēki zina savu dzimto valodu, kas ir ļoti svarīgi, bet slikti zina dominējošo sarunvalodu – krievu valodu –, kas ir mācību valoda mūsu universitātēs, tas nav labi bērniem, kuri dzīvo Tatarstānā." Lai gan Putins uzsvēra, ka Krievijas uzdevums ir garantēt iespēju mācīties nacionālās valodas, viņaprāt, tatāru un citās mazākumtautību valodās izglītība vairs nav jāiegūst. No šī gada dažādu mazākumtautību valodas brīvprātīgā kārtā skolās tiks pasniegtas tikai divas mācību stundas nedēļā un tikai ar rakstisku vecāku atļauju. Mazākumtautību tiesību aktīvisti norādījuši, ka tas apdraud etnisko grupu valodu mācīšanos un vājinās mazākumtautību kultūras identitātes.
Krievijas iesaiste ASV vēlēšanās
"[Apsūdzības par Krievijas iesaisti ASV vēlēšanās] izgudroja Trampa opozīcijā esoši cilvēki, lai padarītu viņa darbu neleģitīmu. Tas man šķiet dīvaini, ka cilvēki, kas to dara, neredz, ka viņi pasliktina valsts iekšējo politisko klimatu." Tādējādi Krievijas prezidents uzsvēra savu atbalstu, viņaprāt, godīgi ievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, turklāt vairākkārt uzsvēra, ka Trampa vadībā ASV jau esot uzlabojušies ekonomiskie rādītāji, kā arī izteica cerību, ka abu valstu attiecības atlabs.
Dopinga skandāls
"[Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) galvenā liecinieka Grigorija Rodčenkova] darbības kontrolē ASV izlūkdienesti. Ko tie ar viņu dara? Kādas zāles tie viņam dod, lai viņš teikto to, ko tie vēlas, lai viņš saka? Tas ir absurdi." Krievijas prezidents tādējādi pieturas pie uzskata, ka Krievijas sportistu apsūdzības dopingā ir pilnībā politiski motivētas, un turpina ignorēt līdz šim publiskotās dažādās liecības un pierādījumus.
Karš ar Ukrainu
"Donbasā Krievijas armijas nav. Toties tur ir izveidoti militāri formējumi, kas ir pašpietiekami un spēj atvairīt jebkuru vērienīgu militāru darbību pret Donbasu. Mēs uzskatām, ka tas atbilst šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku interesēm. Ja viņiem šādas iespējas nebūs, slaktiņš par kuru runājat, pat sliktāks kā Srebreņicā, tiks īstenots ar tā sauktajiem nacionālajiem bataljoniem." Līdz ar to Krievijas prezidents pieturas pie Krievijas informatīvās telpas uzturētā mīta par nacionālu, "fašistisku" militāristu radītu apdraudējumu Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem.
Čečenijas prezidents
"Ramzans visu dara pareizi." Putins preses konferencē norādīja, ka Sīrijā dislocēt Ziemeļkaukāza policijas spēkus bijusi viņa ideja, jo "viņi ir sunnīti" un "ļoti disciplinēti", bet viņš savukārt atbalstījis Čečenijas Republikas prezidenta Ramzana Kadirova lēmumu organizēt "Daesh" rindās karojošo kaujinieku ģimeņu atgriešanos dzimtenē.
Krievijas ekonomika
"[Sasniegta graudu raža], kāda pat PSRS nebija." Viņš norādīja, ka izaugsme esot dažādās nozarēs, kas ekonomikai esot ļāvis pārvarēt divus "zināmos satricinājumus" – zemās naftas cenas un "ārējos ierobežojumus" jeb sankcijas.
