Plāni panākt līgumu par kodolieroču aizliegšanu radījuši šķelšanos starp valstīm, kurām ir kodolieroči, un tām, kurām to nav, piektdien paziņojuši diplomāti, beidzoties 120 valstu apmeklētajai konferencei par kodoltehnoloģiju kontroli.
Divas nedēļas Vīnē ilgušajā konferencē tika pārskatīts Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kas liek valstīm ar kodolieročiem no tiem atbrīvoties, gan nenosakot nekādus gala termiņus. Savukārt pārējās līguma dalībvalstis ir apņēmušās neizstrādāt kodolieročus.
Neapmierinātas ar faktu, ka tādas lielvalstis kā ASV un Krievija nelikvidē savus kodolarsenālus, vairāk nekā 100 valstis martā sāka spriest par iespēju slēgt atsevišķu līgumu, kas paredzētu pilnīgu kodolieroču aizliegumu.
Apkopojot pilnīgu aizliegumu atbalstošo valstu uzskatus, Vīnes apspriedes gala dokumentā norādīts, ka jauns līgums "negrautu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, bet drīzāk no jauna apstiprinātu, papildinātu, atbalstītu un stiprinātu" to.
Savukārt kodolvalstis un to sabiedrotie paziņoja, ka jaunajam līgumam, kas varētu tikt noslēgts jau jūlijā, būs iecerētajam mērķim pretējs rezultāts.
"Jūs nevarat ignorēt lomu, kas kodolieročiem ir drošības garantēšanā," reportieriem uzsvēra ASV vēstnieks Roberts Vuds, norādot uz Vašingtonas lomu, aizsargājot Japānu un Dienvidkoreju pret Ziemeļkorejas radītajiem draudiem.
Vīnē tika apspriesti arī Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi, un daudzas valstis nosodīja Phenjanas kodolieroču un ballistisko raķešu izmēģinājumus.
Vīnes konference bija pirmā no trīs ikgadējām sagatavošanas konferencēm pirms 2020. gadā paredzētās konferences, kurā tiks oficiāli pārskatīts Kodolieroču neizplatīšanas līgums.
