Kopš Padomju Savienības sabrukuma vidējais dzīves ilguma Krievijā nav mainījies, taču tā dēvētajās Varšavas pakta valstīs tas audzis, trešdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Pētījums, kas publicēts žurnālā "Lancet", vēsta, ka galvenie agrās nāves cēloņi bijušajās tā saucamā Austrumu bloka valstīs ir pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana un ceļu satiksmes negadījumi. Bijušajās PSRS valstīs šīs problēmas kļuvušas jau par hroniskām.
Agrīnajos deviņdesmitajos gados vidējais vīriešu dzīves ilgums Krievijā bija 63 gadi, 2000.gadā - vien 58, bet 2009.gadā – 62 gadi. Savukārt sievietes deviņdesmitajos gados vidēji dzīvoja 74 gadus, 2000.gadā – 72, bet 2009.gadā – 74 gadus.
Salīdzinoši, Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju- gan sieviešu, gan vīriešu - vidējais dzīves ilgums laika posmā no 1990.gada līdz 2009.gadam audzis vidēji par sešiem gadiem un ir gandrīz 80 gadi.
Ievērojamākais dzīves ilguma kāpums bija Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs, kuras līdz 1990.gadam bija PSRS sastāvā, bet ap 2004.gadu pievienojās Eiropas Savienībai - Baltijas valstīs, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Slovēnijā.
Krievijas valdība uzsvērusi, ka būtu jācenšas paildzināt iedzīvotāju dzīves ilgumu, līdz 2015.gadam to paceļot līdz 75 - 80 gadiem.
Pēdējais Pasaules Veselības organizācijas pētījums liecina, ka vismazāk cilvēki dzīvo Krievijā un Kazahstānā, bet visilgāk - Šveicē, Izraēlā, Itālijā, Spānijā un Zviedrijā. Lai uzlabotu zemos dzīves ilguma rādītājus, pētnieki iesaka censties uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, mazināt viņu atkarības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
