Belgradas sašutumu izsaukuši Albānijas premjerministra Edi Ramas izteikumi intervijā žurnālam "Politico", ka gadījumā, ja Rietumbalkānos izplēnēs cerības pievienoties Eiropas Savienībai (ES), nevar izslēgt Albānijas apvienošanos ar Kosovu, kuras iedzīvotāju vairākums arī ir etniskie albāņi.

Serbijas nodarbinātības un sociālo lietu ministrs Aleksandrs Vulins paziņojis, ka sagaida no ES un NATO šādu paziņojumu nosodījumu, jo pretējā gadījumā Balkānos var izcelties jauns karš. Vulins norādīja, ka karā tiktu ierauta arī Maķedonija un Melnkalne, kurās arī ir lielas albāņu minoritātes.

Kosova neatkarību no Serbijas vienpusējā kārtā pasludināja 2008. gadā, taču Belgrada to joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Belgrada ļāvusi noprast, ka gadījumā, ja notiks mēģinājums izveidot "Lielalbāniju", Serbija varētu atkal sākt atbalstīt ieceri sadalīt Bosniju-Hercegovinu.

Arī līdzšinējais Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs, kurš 2. aprīlī uzvarēja prezidenta vēlēšanās, paziņojis, ka sagaida ES reakciju uz Albānijas premjera izteikumiem.

Taču vienlaikus viņš norādīja, ka runas par Albānijas un Kosovas apvienošanos esot un palikšot vien "vēlmju domāšanas" izpausme. "Ja es teiktu, ka visiem serbiem jādzīvo vienā valstī, es tiktu Briselē pakārts karoga mastā," piebilda Vučičs.

Gan Serbija, gan Albānija paudušas vēlmi pievienoties ES, lai gan abas valstis nomoka lielas iekšējās problēmas, kas kavē tā dēvēto eirointegrācijas procesu.