Foto: AFP/Scanpix

Krievijas valsts telekanāli - cita starpā Pirmais kanāls un NTV - Ukrainas prezidenta Petro Porošenko paziņojumam par Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā savās ceturtdienas vakara ziņu pārraidēs atvēlējuši vien dažas sekundes laika.

Pirmais kanāls ziņās plkst.21 parādīja Porošenko paziņojumu tikai 19 minūtes pēc pārraides sākuma. Turklāt Ukrainas prezidenta paziņojumam atvēlētas vien desmit sekundes.

Savukārt NTV vakara ziņās plkst.19 vēsts par Porošenko paziņojumu izskanējusi 15 minūtes pēc pārraides sākuma. Arī tai atvēlētas ne vairāk par desmit sekundēm.

Ceturtdien Porošenko paziņoja: "Es pieņēmu lēmumu atlikt darba vizīti Turcijas Republikā sakarā ar asu situācijas saasināšanos Doņeckas apgabalā, konkrēti Amvrosijivkā un Starobeševē, jo faktiski ir notikusi Krievijas karaspēka ievešana Ukrainā."

Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē.
NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā "krietni pārsniedzis tūkstoti".

Rietumu amatpersonas pauž satraukumu, ka Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastei, ir sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu, trešdien vēstīja laikraksts "The New York Times".

Cits izskaidrojums varētu būt, ka Krievija cenšas iekarot Ukrainas Azovas jūras piekrasti gadījumam, ja Krievija centīsies nodibināt Ukrainas austrumos separātistu anklāvu, sacīja Rietumu amatpersona.
Kad pirmdien Doņeckas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki sagūstīja desmit Krievijas armijas desantniekus, Maskava skaidroja, ka tās karavīri Ukrainas teritorijā esot "nejauši" iemaldījušies.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!