Foto: AFP/Scanpix

Krievija ir izvērsusi kampaņu, lai ar slēptiem politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem manipulētu ar piecām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju, secināts ASV privātā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ziņojumā.

Krievijas mērķis ir tādā veidā diskreditēt Rietumu liberālās demokrātijas modeli un graut transatlantiskās saites, par pētījuma saturu, kurš vēl pirms oficiālās publiskošanas nonācis aģentūras rīcībā, raksta "Reuters".

Zināmās valstīs Krievijas ietekme ir kļuvusi tik nozīmīga un endēmiska, ka tā ir izaicinājums nacionālajai stabilitātei
ziņojums

Ziņojumā teikts, ka Krievija ir pieaicinājusi draudzīgus politiķus, centusies dominēt enerģētikas tirgū un citās ekonomikas nozarēs, kā arī bremzējusi pretkorupcijas pasākumus, lai iegūtu ietekmi pār valdībām Bulgārijā, Ungārijā, Latvijā, Serbijā un Slovākijā.

"Zināmās valstīs Krievijas ietekme ir kļuvusi tik nozīmīga un endēmiska, ka tā ir izaicinājums nacionālajai stabilitātei, kā arī valsts Rietumu orientācijai un Eiroatlantiskajai stabilitātei," secināts 16 mēnešus ilgušajā pētījumā, kuru Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs veica kopā ar Demokrātijas pētījumu centru Bulgārijā.

Pētījums "Kremļa rokasgrāmata: Izprotot Krievijas ietekmi Austrumu un Centrāleiropā" ("The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe") izdots laikā, kad ASV notiek bezprecedenta debates par to, vai Krievija cenšas iejaukties 8. novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu norisē, rīkojot kiberuzbrukumus un publiskojot demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones e-pasta saraksti, norāda "Reuters".

Piektdien ASV valdība pirmo reizi oficiāli apsūdzēja Krieviju par kiberuzbrukumiem ASV Demokrātiskās partijas datorsistēmām. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins trešdien apgalvojumus par Maskavas iejaukšanos ASV vēlēšanās noraidīja.

Bulgārijā ar vidēji 22 % no iekšzemes kopprodukta Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik spēcīga, ka "valstī pastāv Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas risks"
ziņojums

Svētdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Krievijas televīzijā paziņoja, ka ir pieaudzis Vašingtonas naidīgums pret Maskavu, ka NATO nepārtraukti pārvieto savu militāro infrastruktūru tuvāk Krievijas robežām, un kritizēja par agresiju pret Ukrainu Krievijai piemērotās sankcijas.

Ziņojumā pieminēti vairāki Krievijas centieni paplašināt savu ietekmi Centrālajā un Austrumeiropā. Tie ir, sākot no tādiem milzīgiem projektiem kā 12,2 miljardu eiro līgums ar Krieviju par divu kodolreaktoru būvniecību Ungārijā, kas noslēgts ar necaurspīdīgiem nosacījumiem, līdz prokrieviski noskaņotu uzņēmēju attīstīšanai, kuri pēc tam iegūst politiskus amatus un aizstāv Maskavas intereses.

Bulgārijā ar vidēji 22 % no iekšzemes kopprodukta (2005. – 2014. gads) Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik spēcīga, ka "valstī pastāv Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas risks", teikts ziņojumā.

Lai novērstu slēpto Krievijas ietekmi, ziņojuma autori iesaka pievērst lielāku uzmanību nelegālām naudas plūsmām un atjaunot ASV atbalsta programmas

Bijusī ASV amatpersona un ziņojuma līdzautore Hetera Konlija stāsta, ka pētījuma mērķis bija izgaismot izaicinājumus, kuriem ASV un Eiropas politikas veidotāji ir pievērsuši pārāk maz uzmanības.

"Pirmais solis ir atzīt to, kas notiek. Uz spēles ir likts tas, kā mēs redzam sevi un mūsu demokrātijas funkcionēšanu," norāda Konlija.

Lai novērstu slēpto Krievijas ietekmi, ziņojuma autori iesaka pievērst lielāku uzmanību nelegālām naudas plūsmām un atjaunot ASV atbalsta programmas, lai stiprinātu pārvaldi un cīnītos pret Maskavas svirām.

ASV amatpersonas atzīst, ka piekrīt pētījuma secinājumiem, raksta "Reuters".

"Krievija ir iesaistīta ilgstošā kampaņā, lai sagrābtu to, ko Putins uzskata par savu likumīgu buferi Austrumeiropā, un lai apdraudētu ne vien NATO un ES, bet arī abu institūciju demokrātiskos pamatus," aģentūrai komentēja ASV amatpersona, kura ir pētījusi Krieviju no laikiem vēl pirms PSRS sabrukšanas. Avots vēlējās palikt anonīms, jo Baltais nams amatpersonām licis atturēties no publiskas Krievijas naidīgo darbību apspriešanas, paskaidro "Reuters".

Rezultātā Rietumu un Centrāleiropā ir būtiska "piektā kolonna", kas vājina mūsu reakciju uz Krievijas agresiju
britu pētījums

Šīs aktivitātes ietver kukuļošanu, propagandu, dezinformāciju, Kremļa kritiķu nogalināšanu savās mājās un ārzemēs, kā arī interneta izmantošanu, lai kaitētu oponentiem un vājinātu Rietumu institūcijas, skaidro amatpersona.

Šis nav vienīgais pēdējā gada pētījums par Krievijas darbībām reģionā. Februārī britu armijas Vēsturiskās analīzes un konfliktu pētniecības centrs secināja, ka Krievija Eiropā atklājusi jaunu politisko fronti, sniedzot atbalstu galēji labējiem spēkiem, kas ir pret liberālo Eiropas Savienību.

Tādās valstīs kā Ungārijā un Grieķijā valdības ir atklāti simpatizējošas pret Putinu, norādīja pētnieki. "Rezultātā Rietumu un Centrāleiropā ir būtiska "piektā kolonna", kas vājina mūsu reakciju uz Krievijas agresiju," secināja briti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!