Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs sestdien intervijā Kremļa finansētajam telekanālam RT (Russia Today) apsūdzēja Baltijas valstis un Ukrainu bezdarbībā pret neonacistisku noskaņu pastiprināšanos, kas, viņaprāt, notiekot šajās valstīs.
"Tie noteikti ir draudi. Acīmredzami draudi," sacīja Ivanovs, runājot par neonacistisku noskaņu palielināšanos pasaulē.
Viņš izteicās, ka dažās valstīs šie draudi esot redzamāki nekā citās. "Baltijas valstīs, Ukrainā nacisti rīko atklātus maršus: ar lāpām, fašistisku simboliku, visiem redzot. Un mēs esam ļoti satraukti par vietējo varas iestāžu bezdarbību, kuras pat nemēģina to izbeigt," apgalvoja Ivanovs.
Viņš piebilda, ka ir vērojama neonacistisku noskaņu pastiprināšanās arī Eiropā. "Un, būšu atklāts, neonacistiska kustība eksistē arī Krievijā. Tā nebauda popularitāti, bet tā eksistē. Un mēs šajā ziņā veicam stingrus pasākumus - gan tiesiskus, gan ar morālu raksturu," sacīja Kremļa administrācijas vadītājs.
Viņš piebilda, ka ir nepieciešams, lai Krievijas iedzīvotāju vairākumam "būtu pareizs priekšstats par fašistiskās ideoloģijas, necilvēcīgas ideoloģijas būtību - tad tautai būs imunitāte pret šo mēri". "Šie pasākumi ir nepieciešami patiesās vēstures aizsardzībai, lai visi zinātu, kas patiesībā notika pirms 70 gadiem," sacīja Ivanovs.
Viņš pauda uzskatu, ka vēsturiskās atmiņas zudums notiek daļēji tāpēc, ka mūsdienu jaunatne neinteresējas par vēsturi, daļēji tāpēc, ka pati sabiedrība nepievērš pienācīgu uzmanību šādiem faktiem un notikumiem. "Es nesen palasīju, ko par šo tematu raksta Eiropas valstīs. 60% uzskata, ka izšķirošo lomu militārajā uzvarā pār nacismu nospēlēja ASV un Lielbritānija," atzīmēja Ivanovs.
Viņš uzsvēra, ka pirms 10 gadiem šāds viedoklis bija tikai 40%, bet vairākums uzskatīja, ka vislielāko ieguldījumu uzvarā sniegusi Padomju Savienība. "Kā redzat, 10 gadu laikā cilvēku uztverē notikusi kardināla pārmaiņa. Ļoti žēl, un vispār vajadzētu kaunēties [par to]," sacīja Kremļa administrācijas vadītājs.
