Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome piektdien pieņēma likumu, kas paredz, ka nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, jāreģistrē kā "ārvalstu aģenti".
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 374 deputāti, pret bija trīs, bet viens atturējās. Likums stāsies spēkā, kad to būs atbalstījusi parlamenta augšpalāta Federācijas padome un parakstījis prezidents.
Likumprojekts tika izstrādāts pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzēja ASV Valsts departamentu par to opozīcijas aktīvistu finansēšanu, kas protestē pret viņa valdīšanu valstī.
Likums paredz, ka visas NVO Krievijā, kas tiek finansētas no ārvalstīm un iesaistās politikā vai darbojas ārvalstu vai citu starptautisko finansētāju interesēs, būs jāreģistrē kā "ārvalstu aģenti" un varas iestādes veiks daudz detalizētākas šo organizāciju darbības pārbaudes.
Pirms parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām pērn decembrī Putins, kas tolaik bija premjerministrs, nosodīja Rietumu mēģinājumus "ietekmēt vēlēšanu kampaņas gaitu", izmantojot Krievijas NVO, norādot, ka "tā ir vējā izsviesta nauda".
Viņa kritika tika uztverta kā galvenokārt vērsta pret Maskavā bāzēto organizāciju "Golos" ("Balss"), kas finansējumu saņem no ārvalstīm un uzrauga vēlēšanu kampaņu un balsojumu norisi. "Golos" vairākkārt norādīja uz dažādiem pārkāpumiem decembrī notikušajās Valsts domes vēlēšanās un martā notikušajās prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja Putins un pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Kremlī.
NVO Krievijā, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, paudušas bažas, ka likumprojekts kavēs to darbību un vēl vairāk sabojās to tēlu Krievijas iedzīvotāju acīs.
