Ministrijas mājaslapā publiskotajā paziņojumā teikts, ka radiostacijas "Radio Free Europe/Radio Liberty" ("Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība") un "Amerikas Balss" un vēl septiņi mediji atzīti par tādiem, kas "veic ārvalstu aģentu funkcijas".
Krievija pagājušajā mēnesī pieņēma likumu, kas ļauj jebkuru ārvalstu mediju pasludināt par "ārvalstu aģentu". Tā bija reakcija uz Vašingtonas vēršanos pret Kremļa raidorganizāciju RT. Pēc ASV varasiestāžu prasības RT bija spiesta reģistrēties "ārvalstu aģenta" statusā Savienotajās Valstīs.
Atbilstoši Krievijā 2012. gadā pieņemtajam likumam "ārvalstu aģenta" statusu varēja piemērot nevalstiskajām organizācijām. Taču jaunie grozījumi par "ārvalstu aģentiem" ļauj atzīt arī medijus, kas saņem finansējumu no ASV.
Krievijas Tieslietu ministrija jau bija brīdinājusi "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" un "Amerikas Balss", ka tās var tikt atzītas par "ārvalstu aģentiem".
Līdz ar radiostacijām "ārvalstu aģentu" statuss piemērots arī to filiālēm, tostarp "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" ziņu vietnēm, kas atspoguļo notikumus Krimā, Kaukāza reģionā, un telekanālam, ko abas radiostacijas vada kopā.
Organizācijām, kas atzītas par "ārvalstu aģentiem", tas jānorāda visos dokumentos un jāpakļaujas rūpīgām pārbaudēm no varasiestāžu puses. Tiek pārbaudīts to finansējums un darbinieki. Rezultātā daudzas nevalstiskās organizācijas ir pārtraukušas darbu Krievijā, apgalvojot, ka šie nosacījumi pārāk sarežģī darbu.
Tiesību aizstāvju grupas bažījas, ka šāda mediju ierobežošana negatīvi ietekmēs to spējas sniegt neatkarīgu notikumu atspoguļojumu.
