Pēc Ukrainas puses apliecinājuma, ka tā neizmantos armiju valsts austrumos, Krievijas karavīri atgriezušies savās dislokācijas vietās, sacījis Šoigu.
Tikmēr NATO otrdien paziņoja, ka tā nav guvusi apstiprinājumu Krievijas karavīru atvilkšanai no Ukrainas pierobežas.
"Mums šobrīd nav informācijas, kas liecinātu par Krievijas karavīru atvilkšanu no Ukrainas robežas," atklāja kāds vārdā neminēts avots militārajā aliansē. "Mēs turpinām mudināt Krieviju ievērot Ženēvas vienošanos un atvilkt visus savus karavīrus no Ukrainas robežas, lai veicinātu diplomātiju un dialogu."
Krievija esot bijusi spiesta sākt manevrus, lai tai būtu iespēja operatīvi aizsargāt mierīgos iedzīvotājus no Ukrainas karavīriem, skaidrojis Krievijas ministrs.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
