Krievija bloķē ANO Drošības padomes rezolūciju par Srebrenicas genocīdu  (61)

Lielbritānijas ierosināto rezolūciju atbalstīja desmit ANO Drošības padomes locekles, bet četras valstis, tostarp Ķīna, no balsošanas atturējās.

Pirms balsošanas pret rezolūciju Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins nodēvēja to par destruktīvu dokumentu, kas neveicinās izlīgumu un lūdza padomi nerīkot par to balsojumu.

Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs rezolūcijas nobloķēšanu nodēvējis par "lielu dienu" Serbijai.

Balsojums par rezolūciju bija plānots jau otrdien, bet tika uz dienu atlikts pēc tam, kad Krievija piedraudēja izmantot savas veto tiesības un Ķīna lūdza vairāk laika vienprātības panākšanai padomes locekļu vidū.

Laikā, kad Bosnija gatavojas sestdien gaidāmajiem traģēdijas 20.gadskārtas atceres pasākumiem, Drošības padome, kurā ir 15 locekļu, cerēja pirmoreiz oficiāli atzīt šo masu slepkavību par genocīdu.

Serbija un Bosnijas serbi, kas atsakās atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu, nosodīja Lielbritānijas ierosināto rezolūciju un aicināja Krieviju to bloķēt.

Domstarpības par rezolūcijas tekstu atkal uzkurinājušas domstarpības Balkānu karu jautājumā, kur Krievija nostājusies etnisko serbu un Serbijas pusē, bet Rietumi - Bosnijas musulmaņu un Horvātijas pusē.

Tomēr neskatoties uz spriedzi, Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs otrdien pavēstīja, ka apmeklēs piemiņas pasākumus nedēļas nogalē, cenšoties veicināt izlīgumu. Tomēr nekādu nacionālo vainu šajā jautājumā viņš neatzina.

Premjers ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad Belgrada tika saņēmusi no Maskavas garantijas, ka tā nobloķēs ANO rezolūciju.

Etnisko serbu spēki 1995.gada jūlijā ANO aizsargātajā anklāvā Srebrenicā noslepkavoja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tā bija lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un to par genocīdu atzinušas divas starptautiskās tiesas.