Maskava otrdien brīdina Kijevu, ka jebkura spēka pielietošana pret prokrieviskajiem separātistiem, kuri dažās Ukrainas austrumu pilsētās sagrābuši valsts iestādes, var izraisīt pilsoņu karu, vēsta aģentūra AFP.
"Mēs aicinām nekavējoties pārtraukt jebkādus militāros priekšdarbus, kas ir pilni ar pilsoņu kara izraisīšanas risku," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Brīdinājums izskan pēc tam, kad separātisti, kas sagrāba valsts iestāžu ēkas Doņeckā, Harkovā un Luhanskā, pasludināja apgabalu neatkarību un to pievienošanos Krievijai.
Kijeva nemieru rīkošanā apsūdz Maskavu. Atturēties no situācijas destabilizēšanas Ukrainā Kremli brīdināja ASV.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija otrdien informē, ka Kijeva uz Doņecku nosūta iekšējos drošības spēkus un Nacionālās gvardes brīvprātīgos, tai skaitā nacionālistus no "Labējā sektora".
Maskava arī apsūdz Kijevu, ka tā izmanto ASV privāto drošības uzņēmumu darbiniekus, kas pārģērbti Ukrainas specvienību formastērpos. Algotņi esot no firmas "Greystone Ltd".
Ukraina devusi drošības spēkiem uzdevumu "ar spēku apspiest" valsts dienvidaustrumu iedzīvotājus, kuri ir pret Kijevas pašreizējās varas politiku, apgalvo Maskava.
Krievijas Ārlietu ministrija uzsver, ka ar cieņu jāizturas pret Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāju centieniem. Kijeva nedrīkst ar spēku reaģēt uz viņu "likumīgajām prasībām pēc valodas, kultūras un sociāli ekonomiskajām tiesībām".
Lavrovs aicina Kijevu pieņemt "steidzamus pasākumus" nacionālā dialoga organizēšanai, norādot, ka Maskava ir gatava šo procesu atbalstīt.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.
Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
