Krievija ceturtdien paziņojusi, ka iesniegs ANO Drošības padomē jaunu rezolūcijas projektu par krīzi Ukrainā, norādot, ka Maskava neredz nekādu progresu Kijevas centienos mazināt saspīlējumu valsts austrumos.
"Šajā rezolūcijā mēs vēlētos pievērst uzmanību nepieciešamībai, lai Ukraina sāk īstenot EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas) priekšsēdētāja "ceļa karti", kas sagatavota uz 17.aprīļa Ženēvas vienošanās pamatiem," norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Ministrs norādīja, ka saskaņā ar Maskavas aplēsēm ir bijuši mēģinājumi atvirzīties nost no šīm vadlīnijām un veicināt vienpusējus plānus, kas neņemtu vērā Ukrainas dienvidaustrumu intereses.
Krīze Ukrainā ir atdzīvinājusi EDSO ietekmi starptautiskajā arēnā un organizācija kļuvusi par vienu no redzamākajiem virzītājspēkiem centienos atrisināt šo krīzi.
Maijā EDSO izstrādāja plānu, lai sekmētu dialogu starp Kijevu un prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas dienvidaustrumos, bet līdz šim nekāds progress nav panākts.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko šonedēļ uzdeva valsts austrumu daļā izveidot humānos koridorus, pa kuriem civiliedzīvotāji varētu pamest nemieru plosītos apgabalus.
Tomēr Maskava apgalvo, ka neredz nekādas pazīmes, kas liecinātu par vardarbības mazināšanos vai to, ka Kijeva ņemtu vērā Ukrainas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju intereses.
"Jebkāda progresa trūkums centienos apturēt vardarbību un militārās operācijas (..) rada augošas bažas," žurnālistiem norādīja Lavrovs.
Viņš arī aicināja izmeklēt izskanējušos apgalvojumus, ka Ukrainas bruņotie spēki izmanto aizliegtus ieročus.
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
