Krievija ir gatava palīdzēt apsargāt Sīrijas ķīmisko ieroču noliktavas un ražotnes, kad tajās sāksies bruņojuma iznīcināšana, par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Rjabkova teikto vēsta raidsabiedrība "Euronews".
"Mēs būsim gatavi palīdzēt ar šo objektu apsardzi, kuros notiks darbi," aģentūra "Interfax" citējusi Rjabkova teikto ieroču gadatirgū.
Pastāv bažas, ka iespējamā Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšana varētu būt garš un sarežģīts process, kura laikā kara plosītajā valstī jāgarantē starptautisko inspektoru un ķīmiskā bruņojuma drošība.
Ministra vietnieka komentāri izskanējuši laikā, kad ANO Drošības padomes locekles cenšas vienoties par rezolūciju Sīrijas ķīmiskās atbruņošanās lietā. Diplomāti ziņoja, ka trešdien ir panākta vienošanās par rezolūcijas "galvenajiem punktiem", to gan noliedza Maskava.
ASV un Krievijas panāktā vienošanās paredz, ka Sīrijai, kura paudusi gatavību atteikties no ķīmiskajiem ieročiem, jāiesniedz detalizēta atskaite par savu ķīmiskā bruņojuma arsenālu un tā ražošanu, ko Damaska jau ir izdarījusi. Pēc tam jānodrošina starptautisko inspektoru piekļuve ar ķīmiskajiem ieročiem saistītos objektos, kam sekotu ieroču iznīcināšana.
Rietumvalstis vēlas, lai vienošanās tiktu nostiprināta ar ANO Drošības padomes rezolūciju. Galvenā stīvēšanās starp Rietumiem un Maskavu ir par to, vai rezolūcija pieņemama saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļu, paredzot iespēju vienošanās nepildīšanas gadījumā vērsties pret Sīriju ar spēku. Pret to kategoriski iebilst Krievija, kas ir Damaskas galvenā sabiedrotā un ieroču piegādātāja.
Vienošanās vismaz uz laiku ir novērsusi ASV solīto militāro triecienu Sīrijai, lai sodītu režīmu par 21. augustā notikušu ķīmisko uzbrukumu, kurā Vašingtona apsūdz oficiālo Damasku, kas savu vainu kategoriski noliedz.
Rietumvalstis gan ir skeptiskas par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdības patieso vēlmi sadarboties un pildīt vienošanos. Tikmēr eksperti paredz, kaķīmisko ieroču iznīcināšana var izrādīties daudz grūtāks un garāks process, nekā plānots.
ANO ekspertu ziņojums liecina, ka 21. augusta uzbrukumā pie Damaskas izmantots zarīns, kas šauts ar zeme - zeme raķetēm. ASV dati liecina, ka minētajā uzbrukumā bojā ir gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Francija un ASV uzskata, ka ANO ziņojums, kurš gan nenosaka uzbrukumā vainojamo pusi, skaidri norāda uz Sīrijas režīma atbildību.
Uz režīma vainu norādot izmantotais zarīna daudzums, raķešu lidojuma trajektorija, uzbrukumam nepieciešamais aprīkojums un citi faktori, kas nešaubīgi norāda uz režīma vainu. Par labu šim viedoklim liecina arī tas, ka uzbrukumā izmantotas zeme-zeme tipa raķetes, kādas esot tikai Sīrijas valdības rīcībā.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi. 
