Krievija sestdien nosodījusi Eiropas Parlamentu (EP) par ceturtdien pieņemto rezolūciju, kurā prasīts veikt neatkarīgu starptautisku Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības izmeklēšanu.
"Ar šāda veida rezolūcijām Eiropas Parlaments ne tikai devalvē savu nozīmi, bet arī nodara tiešu kaitējumu mēģinājumiem atgriezt normālā gultnē situāciju Eiropā. Kas no tā būs ieguvējs, ir viegli iedomāties," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
EP deputāti savā ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Ņemcova slepkavību nosauca par "nozīmīgāko politisko slepkavību Krievijas jaunāko laiku vēsturē" un pauž nopietnas bažas par demokrātijas stāvokli un cilvēktiesībām Krievijā, kas kļūst par valsti, ko raksturo "represijas, naida kurināšana un bailes".
Rezolūcijā deputāti pieprasa neatkarīgu starptautisku Ņemcova slepkavības izmeklēšanu. Tāpat EP deputāti secinājuši, ka Krievija attālinās no funkcionēšanas demokrātijas režīmā, un stingri nosoda Kremli par likumu pieņemšanu, kas ierobežo opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un par propagandas karu pret tās kaimiņiem un saviem iedzīvotājiem.
Deputāti arī nosodījuši Krievijas iestādes, kas neļāva dažiem EP deputātiem un diplomātiem ieceļot Krievijā, lai piedalītos Ņemcova bērēs, kā arī izteikuši aicinājumu Krievijai pārtraukt īstenot spiedienu, represīvas darbības un iebiedēšanu pret opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašsaziņas līdzekļiem un atbrīvot politeslodzītos - Ukrainas deputāti Nadju Savčenko un Igaunijas policijas darbinieku Estonu Kohveru.
Tāpat deputāti atkārtoti nosoda Krievijas iestāžu nesadarbošanos ar neatkarīgajiem starptautiskajiem izmeklētājiem MH17 reisa notriekšanas lietā un vēlreiz aicina nodot Polijas valdības avarējušās lidmašīnas "Tu-154" atlūzas un visas melnās kastes Polijai.
EP deputāti arī pauž atbalstu Krievijas demokrātiskajiem spēkiem un mudina Eiropas Savienības (ES) Padomi izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, kas uzliktu 28 ES dalībvalstīm par pienākumu paust kopēju vēstījumu par cilvēktiesībām un brīvības ierobežošanu Krievijā. Viņi arī prasa izstrādāt spēcīgāku atbalsta programmu un piešķirt vairāk līdzekļu Krievijas un okupētā Krimas reģiona pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
Jau ziņots, ka Ņemcovs tika noslepkavots 27.februāra vakarā Maskavas centrā līdzās Kremlim. Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
