Foto: LETA

Krievija otrdien pauda nožēlu par Ukrainas lēmumu atsākt militārās operācijas pret prokrieviskajiem kaujiniekiem, paužot pārliecību, ka pārējās valstis Ukrainu izmantojot kā bandinieku savās ģeopolitiskajās spēlēs.

Maskava uzsvēra, ka miera sarunas ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, solot tās "pilnībā atbalstīt".

"Mēs esam pārliecināti, ka jāturpina centieni atsākt diplomātiskās sarunas," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.

Pēc ministrijas novērtējuma, Ukrainas prezidenta Petro Porošenko lēmums nepagarināt pamiera termiņu noticis ārēju spēku iejaukšanās rezultātā.

"Rodas sajūta, ka Kijevas plāna maiņa (..) nenotika bez ārējas iejaukšanās," teikts ministrijas paziņojumā.

Porošenko pirmdienas vakarā paziņoja, ka nepagarinās pamieru, neskatoties uz tikko panākto vienošanos starp Krieviju, Franciju un Vāciju.

Maskava arī apgalvo, ka rietumvalstis Ukrainas krīzi izmantojot kā iemeslu Krievijas sodīšanai.

"Mēs vēlreiz aicinām [partnerus] pārtraukt izmantot Ukrainu savu mērķu sasniegšanai ģeopolitiskajās spēlēs," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Rietumi ir draudējuši Krievijai ar jaunām sankcijām, kas vēl vairāk iedragās jau tā problemātisko Krievijas ekonomiku, ja Kremlis neveiks spiedienu uz Ukrainas separātistiem nolikt ieročus.

Kremlis ieteicis izvietot Ukrainas robežsargus un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus uz Krievijas robežas, lai palīdzētu kontrolēt situāciju.

Ukrainas robežsardze nekontrolē trīs robežpunktus uz Ukrainas un Krievijas robežas, kuros pašlaik saimnieko prokrieviskie kaujinieki. Caur kaujinieku sagrābtajiem Izvarino, Dolžanskas, Krasnopartizanskas robežpunktiem Ukrainā no Krievijas tiek ievesti algotņi un Krievijas smagā bruņutehnika bez atšķirības zīmēm.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!