Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka Krievija ir vainojama nopietnā neizdarībā, nespējot pasargāt cilvēkus 2004. gada Beslanas skolas ķīlnieku krīzē, kurā gāja bojā vairāk nekā 330 cilvēku, vēsta raidsabiedrība BBC.
Strasbūrā bāzētā tiesa norāda, ka Krievijas varasiestādēm bija pietiekami daudz specifiskas informācijas par plānoto uzbrukumu šajā reģionā, taču tās nerīkojās, lai to novērstu.
Amatpersonas tiek kritizētas par to, ka nav novērsušas kaujinieku satikšanos un pārvietošanos uzbrukuma dienā, kā arī nav pastiprinājušas drošības pasākumus skolā un nav brīdinājušas iedzīvotājus par pastāvošajiem draudiem.
Tāpat tiesa kritizē Krieviju, ka ķīlnieku krīzes atrisināšanā pret skolu izmantots tanka lielgabals, granātmetēji un liesmu metēji, kas noveda pie liela upuru skaita.
Krievijai kompensācijās cietušajiem jāizmaksā 2,9 miljoni eiro, nolēmusi ECT.
Krievija jau paziņojusi, ka spriedums ir pilnīgi nepieņemams un sola to pārsūdzēt. “Mēs pavisam noteikti nevaram piekrist šādiem spriedumiem valstī, kas ir cietusi no vairāk nekā viena terorakta,” paziņoja Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
ECT ir Eiropas Padomes, kurā ietilpst arī Krievija, vadīta tiesa. Šīs ar Eiropas Savienību (ES) nesaistītās institūcijas mērķis ir aizsargāt Eiropas kontinenta pilsoņu cilvēktiesības un politiskās tiesības.
Dalībvalstīm ir pienākums ievērot tiesas spriedumus, taču ECT nevar tiešā veidā piespiest tiem pakļauties.
Kas notika Beslanā
2004. gada 1. septembrī Ziemeļosetijas pilsētas Beslanas skolā Nr.1, kad tur notika mācību gada atklāšanas ceremonija, iebruka čečenu kaujinieki un par ķīlniekiem sagrāba vairāk nekā 1000 cilvēku.
Ķīlnieki tika sadzīti skolas sporta zālē. Kaujinieki, starp kuriem bija arī sievietes ar sprāgstvielu jostām, pieprasīja Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas.
Ķīlnieku krīze tika atrisināta trešajā dienā (3. septembrī), kad zālē atskanēja sprādzieni un šāvieni. Krievijas spēki lika lietā militāru spēku un smagos ieročus, tikai viens no ķīlnieku sagrābējiem tika aizturēts dzīvs.
Bojā gāja 334 cilvēki, tostarp 186 bērni. Aculiecinieki operāciju raksturoja kā haotisku. Vairāk nekā desmit gadus izdzīvojušie un bojāgājušo tuvinieki meklē atbildes, vai operācijā bija jāiet bojā tik daudz cilvēkiem.
Viņi uzskata, ka amatpersonas un prezidents Vladimirs Putins ignorēja izlūkošanas datus par plānoto uzbrukumu, kā arī nepareizi rīkojās, krīzi atrisinot.
Neviena Krievijas amatpersona nav saukta pie atbildības par lielo bojāgājušo skaitu, valstī notiekošā izmeklēšana ir apstājusies pirms vairākiem gadiem.
Vairāk nekā 400 upuru tuvinieki un izdzīvojušie ir vērsušies pret Krieviju ECT.
