Krievijas tiesa ceturtdien piespriedusi trīs ar pusi gadu cietumsodu ziņu aģentūras RBK žurnālistam par ekstrēmismu.
Mediju tiesību aktīvisti Krievijā un ārvalstīs tiesas spriedumu nosodījuši.
Žurnālists Aleksandrs Sokolovs tika aizturēts 2015. gada jūnijā uz aizdomu pamata par dalību ekstrēmistu grupējumā.
Sokolovs noliedza vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, apgalvojot, ka viņš tiek vajāts par rakstu, kurā atmaskota valdības izšķērdība jauna kosmosa centra būvniecībā.
Līdz ar Sokolovu šajā lietā tiesas spriedums tika piespriests vēl diviem cilvēkiem.
Sokolovs tika notiesāts par dalību grupā "Par atbildīgu valdību", kas iestājas par jauna likuma pieņemšanu, kas atvieglotu amatpersonu saukšanu tiesas priekšā.
Prokuratūra apgalvoja, ka Sokolovs izveidojis šai grupai mājaslapu un administrējis to. Prokuratūra uzskata, ka šī grupa ir aizsegs citai organizācijai, kas 2010. gadā tika aizliegta par ekstrēmismu, jo aicināja gāzt valdību.
Sokolovs paziņoja, ka nav darījis neko pretlikumīgi, un grasās tiesas spriedumu pārsūdzēt.
"Saskaņā ar šo lēmumu, pati doma par referendumu tiek uzskatīta par ekstrēmu," sacīja žurnālists.
Organizācija "Žurnālisti bez robežām" paziņoja, ka Sokolovam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, un gandrīz 300 žurnālisti parakstījuši atbalsta vēstuli viņam.
Sokolovs strādāja RBK kopš 2013. gada. RBK pazīstams ar pētnieciskiem rakstiem par sensitīviem jautājumiem, tostarp Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā un Sīrijā.
Sokolovs arī rakstīja disertāciju ekonomikā par Krievijas valsts uzņēmumu efektivitāti. Savā darbā viņš norādīja uz sistemātisko korupciju un valsts līdzekļu izlaupīšanu, kas notiek Krievijā.
Tiesību aizstāvju organizācijas jau sen aicinājušas pārskatīt Krievijas likumus cīņā pret terorismu, norādot, ka šie likumi ļauj tiesām piemērot garus cietumsodus cilvēkiem, kuri vienkārši dalījušies ar informāciju internetā.
Organizācija "Human Rights Watch" ziņojumā pagājušajā mēnesī norādīja, ka Krievijas likumi ir pārāk plaši un neskaidri un tiek izmantoti kritiķu vajāšanai.
