Krievija saziņu un tikšanos ar Eiropas Savienības (ES) partneriem izmanto drīzāk propagandas mērķiem un nolūkā publiski vājināt ES kopējo nostāju, nevis patiesa dialoga izveidošanai, pausts Eiropas Parlamenta (EP) deputātu sagatavotajā rezolūcijas priekšlikumā.
Tajā skaidrots, ka Krievija agresīvi izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, pārrobežu sociālas un reliģiskas grupas, jo režīms vēlas sevi attēlot kā tradicionālo kristīgo vērtību vienīgo aizstāvi.
Tāpat Krievija izmanto dažādus instrumentus, lai apstrīdētu demokrātiskās vērtības, šķeltu Eiropu, gūtu vietējo atbalstu un radītu priekšstatu par nestabilām valstīm ES austrumu kaimiņvalstīs.
Kā norādīts dokumenta projektā, EP varētu uzsvērt, ka Krievija savos dezinformācijas un propagandas instrumentos iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus tiešā veidā nodrošina valsts vai kas tiek piešķirti ar Kremļa kontrolētu uzņēmumu un organizāciju starpniecību.
Tāpat EP varētu uzsvērt, ka, no vienas puses, Kremlis finansē politiskās partijas un citas organizācijas, kas darbojas ES, lai vājinātu politisko kohēziju, bet, no otras puses, Kremļa propaganda tiešā veidā adresēta noteiktiem žurnālistiem, politiķiem un indivīdiem ES.
Dokumenta projektā skaidrots, ka viena no Krievijas galvenajām stratēģijām ir tāda alternatīva vēstījuma, kura pamatā bieži vien ir sagrozīts vēsturisko notikumu skaidrojums, izplatīšana un uzspiešana, lai attaisnotu tās ārējās darbības un ģeopolitiskās intereses. Līdz ar to politiķi varētu norādīt, ka viena no Krievijas galvenajām stratēģijām ir vēstures falsificēšana.
Lai risinātu situāciju, rezolūcijas priekšlikumā norādīta vajadzība ar sabiedrisku kampaņu un izglītības sistēmu palīdzību uzlabot informētību par komunistisko režīmu noziegumiem un sniegt atbalstu pētniecības un dokumentācijas pasākumiem, jo īpaši bijušajās Padomju Savienības bloka valstīs, lai pretdarbotos Kremļa vēstījumam.
