"Nedomāju, ka Krievijai ir kādi nolūki okupēt kaut nelielu zemes gabaliņu no Baltijas valstīm. Šādas alkas paplašināt teritoriju uz Baltijas rēķina vienkārši nav novērojamas. Savā ziņa Krievija apzinās, ka Baltijas valstis tai ir zudušas. Būtībā Baltijas valstis tagad ir piederīgas NATO un Eiropas Savienībai. Pat ja Krievija realizētu kādu postpadomju valsts vīziju, Baltija tajā vairs neatrastos. Krievijā to labi saprot," skaidro Lo, kurš ieguvis doktora grādu Melburnas Universitātē un iepriekš strādājis Austrālijas vēstniecības vadībā Maskavā.

Viņš norāda, ka, neskatoties uz šiem apsvērumiem, Krievija arī apzinās, ka Baltijas valstis ir viegli ievainojamas. "Tāpēc savā ziņa no Kremļa perspektīvas ir izdevīgi pastāvīgi Baltijas valstīs uzturēt sava veida bažas par drošību, sava veida neskaidrību," uzskata pētnieks.

"Šo neskaidrību Krievija izmanto kā līdzekli attiecībās ar NATO un ASV. Realitātē nav nodoma sagrābt Baltijas valstis. Manuprāt, Maskava attiecībā uz Baltijas teritoriju tiešām neko neiesāks. Lai iesāktu kaut ko radikālu saistībā ar Baltijas valstīm, būtu jāuzņemas pārāk liels risks. Es neticu, ka Putins ir gatavs šādu risku uzņemties, tas viņam nebūtu iespējamo seku vērts," norāda Lo.

Savukārt, raksturojot situāciju Ukrainā, Lo piebilst, ka Putins, visticamāk, ir pārrēķinājies.
"Viņš tiešām domāja, ka šādos krīzes apstākļos eiropieši vienkārši sašķelsies, sāksies neatrisināmas domstarpības. Viņš neticēja, ka eiropieši attiecībā pret Krievijas sankciju politiku būs tik vienoti. Un iedomājieties, šeit mēs runājam par Ukrainu, kas nav pat Eiropas Savienības dalībvalsts," teic Lo.

Atbildot uz jautājumu, par to, ka ne visas ES dalībvalstis sankciju jautājumā domā vienādi, Lo skaidro, ka tās, kas iebilst, pārsvarā ir mazas valstis, kuras galu galā tāpat pielāgojas Vācijas pozīcijai.

"Būsim atklāti, sankciju jautājumā būtiski ir tas, ko vēlas Angela Merkele un tagad arī Emanuels Makrons. Protams, arī citi cilvēki Eiropas politikā ir svarīgi, bet tieši Merkele ir tā, kas pēc lidmašīnas notriekšanas sāka runāt par sankcijām. Teiksim tā, Ungārijas premjers Orbans var teikt un darīt, ko vien vēlas, bet viņa valsts aizvien būs un paliks maza Eiropas valsts. Maza tādā ziņā, lai spētu ko ietekmēt Eiropas politikas līmenī," uzskata Lo. '

Ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Krievijas regulāro vienību karavīri, Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki un diversanti ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.