Krievijas cilvēktiesību aizstāvības veterāne Ludmila Aleksejeva piektdien pauda neapmierinātību ar Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu šā gada Nobela Miera prēmiju piešķirt Eiropas Savienībai (ES), nevis cilvēktiesību aktīvistiem, kam patiešām ir nepieciešams atbalsts.
85 gadus vecā Aleksejeva kopā ar vairākiem citiem Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem, tostarp Svetlanu Gannuškinu un aktīvistu grupu "Memorial", tika minēta kā viena no galvenajiem kandidātiem uz prēmiju.
"Godīgi sakot, man nepatīk šis lēmums, jo Eiropas Savienība ir milzīga, ļoti birokrātiska organizācija, un ir skaidrs, kāda loma prēmijai būs tās turpmākajā politikā, – nekāda. Tāds ir mans viedoklis," viņa teica.
"Es būtu ļoti priecīga, ja prēmija būtu piešķirta politieslodzītajiem Irānā vai [Krievijas] cilvēktiesību aizstāvjiem, nevis Eiropas Savienībai, lai gan man patīk Eiropas Savienība," Aleksejeva sacīja intervijā ziņu aģentūrai "RIA Novosti".
Viņa piebilda, ka daudzās valstīs ir cilvēki, kas velta savu darbu mieram un cilvēktiesībām un kam ir nepieciešamas atbalsts, kuru sniedz prestižā starptautiskā prēmija.
Aleksejeva ir vecākā Krievijas cilvēktiesību aktīviste, kura savas kampaņas sāka pagājušā gadsimta 60.gados, protestējot pret PSRS disidentu prāvām, bet tagad norāda uz prezidenta un bijušā premjerministra Vladimira Putina laikā pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Krievijas cilvēktiesību aktīviste piebilda, ka Nobela komitejas "tendence, prēmiju vienu gadu piešķirot lielvaras prezidentam, bet otru gadu ES, domāju, ir noteikta prēmijas izveides idejas erozija".
Nobela komiteja izpelnījās pretrunīgu vērtējumu, kad 2009.gadā Nobela Miera prēmiju piešķīra ASV prezidentam Barakam Obamam, kas tolaik amatā bija pavadījis nepilnu gadu.
Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Norvēģijas ekspremjers Tūrbjerns Jāglanns piektdien, paziņojot par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ES, teica, ka bloks un tā priekšteči ir "vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai [panāktu] mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības".
"ES pašlaik pārdzīvo smagas ekonomiskās grūtības un būtisku sociālo nestabilitāti," atzina Jāglanns un piebilda, ka "Norvēģijas Nobela komiteja vēl galveno uzmanību pievērst tam, ko uzskatām par galveno ES devumu: veiksmīgu cīņu par mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesībām. ES loma kā stabilizējošam elementam ir palīdzējusi lielāko Eiropas daļu pārvērst no kara kontinenta miera kontinentā".
Pagaidām nav zināms, kas svinīgajā ceremonijā saņems prēmiju ES vārdā.
Nobela Miera prēmija ir piektā no šogad piešķirtajām Nobela prēmijām. Pirmdien tika paziņots Nobela prēmijas ieguvējs medicīnā, otrdien – fizikā, trešdien – ķīmijā, bet ceturtdien – literatūrā. Savukārt nākampirmdien tiks paziņots Nobela piemiņas prēmijas ieguvējs ekonomikā.
Svinīgā Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija notiks 10.decembrī – Nobela nāves gadadienā – Stokholmā, bet Miera prēmiju pasniegs Oslo.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.
Ekonomikas krīzes dēļ Nobela fonds šogad līdz astoņiem miljoniem Zviedrijas kronu (647 tūkstošiem latu) samazinājis prēmijas. Kopš 2001.gada prēmijas apmērs bija 10 miljoni kronu (808 tūkstoši latu).