Zatuļins iesniedzis projektu par attiecīgiem grozījumiem Krievijas pilsonības likumā, taču pagājušajā nedēļā Valsts dome grozījumus vēl nepieņēma, jo šis grozījumu projekts jāsaskaņo valdībā un Ārlietu ministrijā. Ja grozījumu projekts tiks saskaņots, to šonedēļ varētu izskatīt Valsts domē, raksta "Kommersant".

Patlaban Krievijas pilsonības likumā ir teikts, ka pilsonība pienākas "personām, kas iepriekš dzīvojušas Krievijas Federācijā, un kuriem ir radinieki taisnā augšupejošā līnijā, kuri iepriekš dzīvojuši Krievijas impērijas vai Padomju Savienības teritorijā, taču Krievijas Federācijas robežās", paskaidrojis Zatuļins.

Taču viņa iesniegtais grozījumu projekts paredz, ka pilsonība pienākas visiem tiem, paši vai kuru tiešie priekšteči dzīvojuši bijušās Krievijas impērijas vai Padomju Savienības teritorijā, kāda tā bija "to pastāvēšanas beigās", laikrakstam "Kommersant" sacījis politiķis.

Ja viņa iesniegtie grozījumi tiktu pieņemti, uz Krievijas pilsonību varētu pretendēt arī Baltijas valstu, Polijas, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Dienvidkaukāza, Vidusāzijas un citu valstu iedzīvotāji.

Tomēr Zatuļins arī ierosinājis piešķirt Krievijas valdībai tiesības izveidot to valstu sarakstu, uz kurām šāda likuma norma tomēr neattiektos, lai arī šīs valstis atbilstu grozījumu projektā noteiktajiem kritērijiem.

Valsts domes likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Pāvels Krašeņiņņikovs, kurš arī pārstāv "Vienoto Krieviju", norādījis, ka šāds grozījumu projekts ir jāsaskaņo Krievijas Ārlietu ministrijā. Krievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gorovojs nav paudis konkrētu savas ministrijas nostāju, vienīgi teicis, "ka šāda iniciatīva, bez šaubām, ir jāizskata", un ka Iekšlietu ministrija "ir gatava strādāt šajā virzienā", vēsta "Kommersant".