Krievijā bažas rada tas, ka NATO ir apguvusi Baltijas valstu teritorijas, tādēļ Krievija to ņems vērā, veicot savu militāro plānošanu, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, kas pašlaik iziet procedūru, lai kļūtu par jauno Krievijas pastāvīgo pārstāvi NATO.
"Diemžēl redzam, kā notiek Baltijas jūras reģiona militārā apgūšana. Jo īpaši Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijās parādās militārie objekti, NATO lidmašīnas veic patrulēšanu gaisa telpā, un mēs nevaram to neņemt vērā savā militārajā plānošanā," Gruško paziņoja intervijā radiostacijai "Golos Rossiji".
Viņš paskaidroja, ka Krievija NATO darbību vērtē atbilstoši saistībām, kuras alianse uzņēmās, parakstot NATO un Krievijas pamataktu.
"Šo saistību jēga ir tā, ka NATO apņemas nepietuvināt militāro infrastruktūru Krievijas robežai, apņemas atteikties no būtisku militāro spēku pastāvīgas izvietošanas jauno dalībvalstu teritorijā," norādīja Krievijas diplomāts.
Uz lūgumu komentēt Krievijas un NATO vispārīgās attiecības, Gruško atbildēja, ka "domāju, ka, vērtējot vispārīgās Krievijas un NATO attiecības, uz tām nevar attiecināt kategoriju "draugi–ienaidnieki". Gan Krievija, gan NATO saprot, ka diviem tādiem aizsardzības jomas spēlētājiem – lielākajai valstij Eirāzijas reģionā un galvenajai militāri politiskajai organizācijai, kas, jāatzīst, tāda ir, – ir jāuztur normālas attiecības, jāsadarbojas kopīgo interešu jomā mūsdienu apstākļos, kad globālas kļūst ne vien attiecības starp valstīm, bet arī izaicinājumi. Tas ir pirmkārt".
"Otrkārt, mums visiem tomēr ir jāatzīst, ka konfrontācijas ēra ir pagājusi. Nav armiju, kas stāvētu viena otrai pretī ar desmitiem tūkstošu bruņojuma un tehnikas vienību atbalstu," klāstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.