Foto: ITAR TASS/Scanpix/LETA
Kremļa lēmums dot armijas divīzijām un pulkiem Eiropas pilsētu nosaukumus norāda, ka padomju perioda imperiālisms Krievijā nekur nav zudis un Maskava turpinās centienus iespaidot kaimiņvalstis, portālam "Delfi" skaidro starptautisko attiecību eksperts Māris Cepurītis.

Kremļa saimnieks Vladimirs Putins 30. jūnijā parakstīja rīkojumus, ar kuriem vairākiem pulkiem un divīzijām piešķirti goda nosaukumi Eiropas pilsētu vārdos. Dokumenti 2. jūlijā publicēti un ir apskatāmi valdības normatīvo aktu vietnē.

Nosaukumi saistīti ar Sarkanās armijas panākumiem Otrajā pasaules karā. Tie piešķirti, lai "saglabātu spožās militārās un vēsturiskās tradīcijas un stiprinātu militārā personāla lojalitāti pret tēvzemi un militāro pienākumu", teikts Putina rīkojumā.

Vairākas militārās vienības ieguvušas Ukrainas pilsētu nosaukumus. Kopš 2014. gada Ukrainā notiek karš ar Kremļa atbalstītajiem kaujiniekiem un abu valstu attiecības ir saspringtas.

Saskaņā ar dokumentu 6. tanku pulku tagad sauks Ļvivas pulks, 68. tanku pulks būs Žitomiras-Berlīnes pulks, bet 163. tanku pulks nosaukts Ņižinas vārdā. Rīkojumos šīs Ukrainas pilsētas ierakstītas krievu valodas izrunā.

Militārās vienības ieguvušas arī Baltkrievijas, Polijas, Vācijas pilsētu, kā arī Rumānijas Transilvānijas reģiona nosaukumu.

"Krievijas armijas pulku un divīziju nosaukšanu citu valstu pilsētu vārdā var skaidrot kā Kremļa mēģinājumu, pirmkārt, stiprināt varenības sajūtu un lepnumu tās bruņotajos spēkos un sabiedrībā kopumā," Putina rīkojumu skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) politologs Cepurītis, norādot, ka tādā veidā tiek demonstrēti Sarkanās armijas panākumi.

Otrkārt, Maskavas mērķis varētu būt šādā veidā provocēt attiecīgās kaimiņvalstis, domā eksperts. "Krievija ļoti labi apzinās, kā šāds solis tiks uztverts šajās valstīs," viņš uzsver.

Otrā pasaules kara beigās PSRS karaspēka ienākšana daudzās valstīs nozīmēja jaunu okupāciju, nevis atbrīvošanu, kā tas tiek traktēts Krievijas oficiālajā vēstures skaidrojumā.

Ar šādu soli, izmantojot citu valstu pilsētu nosaukumus, Krievija panāk to, ka tiek pievērsta uzmanība tās bruņotajiem spēkiem un to paplašināšanai, analizē Cepurītis.

"Tāpat arī netieši šīm valstīm tiek parādīts, ka padomju perioda imperiālisms mūsdienu Krievijā nekur nav zudis un Krievija turpinās tiekties iespaidot savas kaimiņvalstis," nobeidz eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!