Vienlaikus Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs telefonsarunā ar savu Lietuvas kolēģi Ģediminu Ķirķilu pieprasījis, lai Lietuvas valdība atbrīvo iznīcinātāja pilotu. Arī Ļeņingradas apgabala gubernators Valērijs Serdjukovs lūdzis Lietuvas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā palīdzēt, lai pilots pēc iespējas drīzāk atgrieztos savā valstī.
Kā jau ziņots, Lietuvas teritorijā netālu no Kauņas ceturtdien pēcpusdienā nogāzās Krievijas iznīcinātājs "Su-27", kas saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju kopā ar Krievijas kara lidmašīnu grupu lidoja no Sanktpēterburgas uz Kaļiņingradu. Novirzoties no kursa, kas veda pāri neitrālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā, tas nonāca Lietuvas gaisa telpā, kurā tam nebija atļauts ielidot.
Lidmašīna nogāzās Šaķu rajona Jotišķu ciemā, aptuveni 25 km uz ziemeļiem no Kauņas. Pilots katapultējās un avārijā necieta. Arī lidmašīna nogāžoties nenodarīja nekādus postījumus un uz zemes neviens nav cietis.
Lietuvā iznīcinātāja avāriju sākusi izmeklēt īpaša komisija, kas izveidota pēc aizsardzības ministra rīkojuma.
Lietuvas karaspēka pavēlnieks Valds Tutkus piektdien paziņoja, ka Lietuvas komisijas darbā varēs piedalīties Krievijas eksperti un novērotāji, bet nav paredzēts ļaut viņiem veikt atsevišķu izmeklēšanu vai arī veidot kopīgu komisiju.
Pēc viņa teiktā, šobrīd Lietuvai ir visas iespējas pašai atšifrēt abu iznīcinātāja "melno kastu" ierakstus, bet Krievijas pārstāvjiem tiks atļauts ar tiem iepazīties, turklāt nolemts "melnās kastes" atvērt tikai viņu klātbūtnē.
Ģenerālmajors Tutkus norādījis, ka Lietuvas radari visu laiku sekojuši Krievijas lidmašīnu lidojumam un ievērojuši, ka viena no tām sāk dīvaini manevrēt un brīžiem pat vispār pazūd no ekrāniem, acīmredzot strauji zaudējot augstumu.
Pēc "Su-27" novirzīšanās no kursa Lietuva arī saņēmusi no Baltkrievijas puses informāciju, ka Krievijas lidmašīna nav tehniskā kārtībā. Iznīcinātāja pilots nosūtījis arī SOS signālu.
"Mēs ļoti precīzi zinājām, ko un kā dara lidotājs," Tutkus sacīja, piebilstot, ka jau pirms iznīcinātāja nogāšanās aktivizēti meklēšanas un glābšanas helikopteri Kauņā. Tiesa gan, nogāzušos lidmašīnu pirmie ieraudzījuši vietējie iedzīvotāji. Pēc kāda laika ieradušies arī Zokņu lidlaukā dislocētie Vācijas iznīcinātāji "Phantom F4", kas šobrīd kontrolē Baltijas valstu gaisa telpu.
Tomēr Tutkus kopumā novērtēja gan Lietuvas, gan NATO puses darbību kā pietiekami operatīvu.
Ģenerālis pagaidām atteicās apstiprināt Krievijas puses sniegto informāciju, ka lidmašīnā nav bijis nedz ieroču, nedz munīcijas.
Seima spīkers Arturs Paulausks piektdien paziņojis, ka notikušais nepasliktinās Lietuvas un Krievijas attiecības. "Acīmredzot noticis nelaimes gadījums, bet precīzas atbildes dos starpresoru komisija ar Krievijas ekspertu līdzdalību," viņš piebildis.
Savukārt Krievijas Gaisa kara spēku pārstāvis pastāstījis, ka Krievijas komisija naktī aizzīmogojusi visu tehnisko dokumentāciju gan šīs lidmašīnas bāzes lidlaukā, gan tajā lidlaukā, no kura tā izlidoja, un paņēmusi "objektīvus kontroles materiālus".
Komisija noteikusi, ka pilots katapultējies pēc tam, kad lidmašīnai beigusies degviela, iepriekš izraugoties pēc iespējas neapdzīvotu rajonu un nolaižoties maksimāli zemu.
Pēc Lietuvas aizsardzības ministra Ķirķila teiktā, iznīcinātājs Lietuvas gaisa telpā atradies īsu laiku - aptuveni 4-5 minūtes. No brīža, kad iznīcinātājs nošķīrās no pārējo lidmašīnu grupas, bija pagājušas aptuveni 20 minūtes.
37 gadus vecais lidmašīnas pilots Valērijs Trojanovs, kas ar izpletni nolaidās pretējā Nemunas kastā, Jurbarkas rajonā, vispirms tika nogādāts Jurbarkas policijas komisariātā. Nakti lidotājs pārlaidis Kauņas universitātes klīnikā, kur mediķi noskaidroja, ka viņš nav savainots, vienīgi pārcietis šoku. Piektdien Trojanovs nogādāts Lietuvas Ģenerālprokuratūrā, bet nekādi drošības līdzekļi viņam netiek piemēroti un izmeklēšanās viņš piedalīsies liecinieka statusā. Jautājumu par viņa izdošanu Krievijai izlems Lietuvas Ģenerālprokuratūra.
Tikmēr Igaunijas Aizsardzības spēku galvenais štābs paziņoja, ka septiņas Krievijas militārās lidmašīnas, kas ceturtdien tuvu Igaunijas gaisa telpas robežai lidojušas uz Kaļiņingradas apgabalu, radījušas draudus lidojumu drošībai šīs valsts lidojumu informācijas reģionā.
Štāba pārstāvji norādījuši, ka Krievijas radioizlūkošanas lidmašīnai A-50, kā arī "Su" un "MiG" tipa lidmašīnām, kas to pavadīja, gan bijusi atļauja lidojumam cauri Igaunijas lidojumu informācijas reģionu, taču lidojuma laikā tām bijušas izslēgtas iekārtas, kas pārraida kontroles dienestiem uz zemes informāciju par lidojumu, un tas apdraudējis civilo lidmašīnu drošību šai reģionā.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Belusovs noraidīja Igaunijas apsūdzības, ka Krievijas militārās lidmašīnas apdraudējušas civilo lidmašīnu satiksmi virs Igaunijas, apgalvojot, ka militārās lidmašīnas lidojušas paredzētajā tranzīta koridorā, nevienu neapdraudot.
Kā ceturtdien ETV vakara ziņu pārraidē atzina Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Jērīts, Krievijas iznīcinātāja avārija NATO dalībvalsts Lietuvas teritorijā rada pamatu satraukumam un raizēm par Igaunijas drošību.
Krievijas lidmašīnas Igaunijas gaisa telpas robežas šogad vien pārkāpušas vairākkārt, visbiežāk Vaindlo salas apkaimē, bet Maskava visas Tallinas apsūdzības noliegusi, piektdien atgādina Igaunijas mediji.
Kā sacīja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Uldis Davidovs, Latvijas radaros fiksēts Krievijas iznīcinātāja lidojums virs Lietuvas.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstu gaisa telpu uzraugošie radari ir saslēgti vienotā sistēmā, tāpēc Latvija arī varējusi fiksēt Lietuvas gaisa telpā notiekošo.