Krievijas neadekvātajam spiedienam pret Eiropas Savienības prezidētājvalsti Lietuvu varētu būt vairāk iemesli, ieskaitot iespējamās ģeopolitiskās pārmaiņas un Lietuvas enerģētiskās neatkarības centienus, intervijā portālam "15min.lt" sacījusi prezidente Daļa Grībauskaite.
"Situācija sāka pasliktināties pirms krietna mēneša. Pazīmes atkārtojas, tās nav jaunas. Kad sākas ģeopolitiskas pārmaiņas, kas [Krievijai] varētu nebūt īpaši izdevīgas (..), tā reaģē neadekvāti, dažkārt aizvainoti, izrāda neiecietību, es pat teiktu, necivilizētu izturēšanos pret dažām valstīm vai organizācijām, lai gan tikko kļuvusi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekli," norādījusi prezidente.
Viņa atgādinājusi līdzīgas situācijas vēsturē, sākot no Maskavas ekonomiskās blokādes 1990.gadā, kad Lietuva tikko bija pasludinājusi neatkarību, kā arī pēkšņās naftasvada "Družba" "sabojāšanās" 2006.gadā, kad Lietuva bija nolēmusi pārdot Polijai koncernu "Mažeiķu nafta", un beidzot ar iepriekšējo "piena karu" un kravas automašīnu rindām pie robežas 2009.gadā, kad Lietuvā mainījās valdība.
"Šobrīd vēsture atkārtojas," secinājusi Grībauskaite. "Iemeslu acīmredzot ir daudz, ieskaitot iespējamās ģeopolitiskās pārmaiņas saistībā ar ES Austrumu partnerības valstīm, kuras atbrīvojas no agrākās atkarības no Krievijas, ieskaitot mūsu ekonomiskās un īpaši enerģētiskās patstāvības procesus, iespējams, arī sašķidrinātās gāzes termināļa būvi un mūsu atkarības samazināšanos no "Gazprom"."
Kā ziņots, Krievija no 11.septembra sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Turklāt no šīs nedēļas Krievija daļēji aizliegusi piena produktu ievešanu no Lietuvas un saskaņā ar neoficiālām ziņām vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.
Lietuvā izskan pieņēmumi, ka gan autokravu pārbaudes Krievijā, gan jaunais aizliegums saistīts ar Maskavas centieniem izdarīt spiedienu uz Lietuvu pirms novembrī Viļņā gaidāmā ES samita, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu.
Lietuva patlaban arī risina sarunas ar Krievijas koncernu "Gazprom", vēloties panākt, lai tai tiktu samazinātas gāzes cenas, kas ir vienas no augstākajām Eiropā.
Grībauskaite, kas iepriekšējā dienā aicināja Lietuvu saistībā ar Krievijas rīcību vērsties Pasaules tirdzniecības organizācijā, kritiski izteikusies arī par valdības gauso reakciju uz notiekošo, konkrēti, par zemkopības ministra Vigilija Juknas paziņojumu, ka pagaidām viņa vadītā ministrija neapsver iespēju vērsties pie PTO. "Ja valdībai tā nav problēma, varbūt pagaidīsim vēl kādus pārbaudījumus?" viņa vaicājusi.
Jukna pirmdien izteicās, ka pagaidām nesaskata iemeslu vērsties pie PTO, jo nekādi oficiāli dokumenti no Krievijas vēl nav saņemti. Ministrs, kas šonedēļ gatavojas doties uz Maskavu, arī aicināja "nesteidzināt notikumu gaitu".
Otrdien pēcpusdienā Zemkopības ministrija gan apliecinājusi, ka lietuviešu piena produkti jau tiek aizturēti Krievijas iekšējos muitas punktos, lai gan pāri robežai tos joprojām ļauj pārvest. Neoficiāli tas tiek skaidrots ar informācijas sistēmas nedarbošanos, bet domājams, ka muitas punkti saņēmuši Krievijas galvenā sanitārā ārsta Genādija Oņiščenko apkārtrakstu par pieminēto aizliegumu.
"Ar nožēlu jāatzīst, ka minētie piemēri un īpaši tagadējā situācija liecina, ka pagaidām Krievija sevi parādījusi kā neuzticamu partneri, īpaši tirdzniecības, ekonomiskās sadarbības jomā. Protams, ir jākontaktējas, jāmēģina runāties, tirgoties, nekādiem ekonomiskajiem kariem XXI gadsimtā nevajadzētu notikt. Bet pagaidām redzam daudzas neuzticamības pazīmes, tādēļ mūsu uzņēmējiem nopietni jāplāno attiecīga rīcība, iespējams, mazliet jāpārorientējas uz citiem tirgiem, ieskaitot Austrumu partnerības valstis," norādījusi Grībauskaite.
"Katrā gadījumā valdībai noteikti jāgatavo pieprasījums PTO, jāvāc informācija un pierādījumi. Nav šaubu, ka starptautiskās organizācijas reaģēs, bet par mūsu divpusējām attiecībām tik un tā būs jārunā ar Krieviju. Kaimiņš paliek kaimiņš - to ignorēt nedrīkst," izteikusies prezidente. "Šo situāciju es gribētu saukt par pirmo nopietno pārbaudījumu šai valdībai. Domāju, ka ministriem un visai valdībai būs jāparāda, ko viņi spēj."
