Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome piektdien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas izstrādāts kā atbilde uz ASV parlamenta abu palātu pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, Vašingtonas vērtējumā, saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi cietumā 2009.gadā.
Pret likumprojektu nobalsoja tikai divi Valsts domes deputāti - Iļja Ponomarjovs no frakcijas "Taisnīgā Krievija" un Ivans Ņikitčuks no Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas. Balsojumā nepiedalījās desmit "Taisnīgās Krievijas" deputāti un četri Komunistiskās partijas deputāti. Krievijas parlamenta apakšpalātā ir 450 deputāti.
Likumprojekts "Par rīcību pret personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem" Valsts domē tika iesniegts 10.decembrī.
Tas paredz aizliegt iebraukt Krievijas teritorijā vairākām ASV pilsoņu kategorijām: pret ārvalstīs esošiem Krievijas pilsoņiem noziegumus pastrādājušie vai ar tādiem noziegumiem saistītie, ar Krievijas pilsoņu nolaupīšanu vai nelikumīgu brīvības ierobežošanu saistītie, kā arī tiem, kas pieņēmuši nepamatotus vai netaisnīgus spriedumus pret Krievijas pilsoņiem vai īsteno nepamatotu juridisko šīs valsts pilsoņu vajāšanu.
Likumprojektā uzskaitītajām ASV pilsoņu kategorijām Krievijā draud viņu finanšu un citu īpašumu arestēšana, kā arī jebkādu darījumu ar īpašumu vai investīcijām liegums.
Sarakstu to ar personu vārdiem, pret kurām attiecināmi ierobežojumi, izveido Krievijas Ārlietu ministrija, paredz likumprojekts, kurā piebilsts, ka ierosinājumus par sarakstā iekļaujamajām personām var izteikt abu parlamenta palātu deputāti, politisko partiju, Sabiedriskās palātas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.
Ārlietu ministrijai reizi gadā jāsniedz parlamentam ziņojums par likuma izpildi, norādīts likumprojektā.
Gaidāms, ka likumprojektu Valsts dome nākamnedēļ pieņems arī otrajā un trešajā lasījumā, bet pēc tam to nosūtīs izskatīšanai parlamenta augšpalātā Federācijas padomē. Plānots, ka pēc tam, kad to būs parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, likumprojekts spēkā stāsies 1.janvārī.
Putins ceturtdien pauda pārliecību, ka Krievijai jāatbild uz ASV pieņemto "Magņitska likumu" ar "adekvātām, bet ne pārmērīgām" darbībām.
ASV Kongresa augšpalāta Senāts 6.decembrī apstiprināja apakšpalātas Pārstāvju palātas iepriekš apstiprināto likumu , kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš Aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus, bet vienlaikus apstiprinot " Magņitska likumu".
Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs ir paziņojis, ka ir divi iespējamie varianti, kā Krievija reaģēs uz šo likumu: noteiks iebraukšanas ierobežojumus ārvalstu, tostarp ASV, pilsoņiem, kas saistāmi ar cilvēktiesību pārkāpumiem, vai noteiks iebraukšanas vai finanšu sankcijas pret ASV pilsoņiem, kas piedalījušies masu cilvēktiesību pārkāpumos Afganistānā, Irākā, Lībijā un citās valstīs.
ASV pieņemtais likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents Baraks Obama, Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas uzskatāmas par saistītām ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guvušas finansiālu labumu vai piedalījušās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis.
Tāpat " Magņitska sarakstā" plānots iekļaut personas, kas atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.
Krievija jau iepriekš bija solījusi veikt atbildes pasākumus, ja ASV pieņems " Magņitska likumu".
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitiskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā nācies saskarties šim fondam, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.
37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
