Internetā publicēts telefonsarunas ieraksts, kurā it kā Krievijas vēstnieks Zimbabvē un Malāvijā Sergejs Baharevs ar Krievijas sūtni Eritrejā Igoru Čubarovu apspriež ANO balsojumu par situāciju Ukrainā un, smejoties norāda, ka Krievija vēl pievienos sev Latviju un virkni citu valstu.
Sarunas sākumā vīriešu balsis apspriež ANO balsojumu 27. martā Ņujorkā, kur 100 valstis atbalstīja rezolūciju, kas nosoda Krievijas rīcību, anektējot Ukrainai piederošo Krimu. Pret rezolūciju balsoja 11 valstis - Krievija, Armēnija, Baltkrievija, Bolīvija, Kuba, Nikaragva, Sudāna, Sīrija , Zimbabve, Venecuēla un Ziemeļkoreja.
Vīrieši pauž prieku, ka Zimbabve ir izrādījusi "pareizu izpratni par situāciju Ukrainā", bet pauž nožēlu, ka Eritreja balsojumā atturējās, bet Malāvija nav piekritusi Maskavas viedoklim un rezolūciju atbalstīja.
Balss, kura ierakstā norādīta kā Čubarovam piederoša, uzsver, ka vēl panāks, lai Eritreja atzīst Abhāziju un Dienvidosetiju. Tālāk sarunā kungi apspriež, ka Krievija vēl negrasās apstāties.
"Man tagad uzdevums ir vienkāršs. Es ar Eiropas Savienības (ES) sūtņiem runāju tikai par vienu galveno lietu: "Vīri, Krimu savācām, bet tās vēl nav beigas. Turpmāk mēs savāksim jūsu Kataloniju, Venēciju, kā arī Skotiju un Aļasku."," smejoties stāsta kā Čubarovs identificētais vīrietis.
Tas būšot tikai pirmais etaps, tālāk sekos "visas tās robežvalstis - Latvija, Igaunija un citi eiropieši", kā arī "rumāņus un bulgārus sadzīsim tur, kur viņiem jābūt", smejas Čubarovs.
Diplomāti turpina, ka varbūt labāk sākumā rīkot referendumus Kalifornijā, Maiami un Londonā, bet Bulgārija un Rumānija "vēl var padzīvot ES". "Kopā ar mēslaino Baltiju," papildina otra balss, kas norādīta kā Baharevam piederoša.
Virknē Ukrainas mediju, kuros publicēta informācija par šo ierakstu, nav nekas minēts par tā autentiskuma apstiprināšanu.
Ja neizdodas video noskatīties iegultā veidā, tad tas ir šeit.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina ir nobažījusies, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
