Visi līdz šim saņemtie brīdinājumi par ievietotu spridzekli līdz šim izrādījušies maldinājumi, tāpēc cilvēki mudināti saglabāt mieru. Draudu avots pagaidām ir neskaidrs, tomēr amatpersonas lēš, ka, ļoti iespējams, viltus zvani par ievietotu spridzekli nāk ārpus Krievijas robežām.
Prokremliskie laikraksti norādījuši, ka noticis "plašs hakeru uzbrukums" un ka, iespējams, tā izcelsme ir Ukrainā. Valsts televīzija vēstījusi, ka kopumā draudi tikuši vērsti pret 205 uzņēmumiem un organizācijām visā valstī, trauksme par spridzekli ietekmējusi 45 tūkstošus cilvēku. Mediju ziņās arī pausts, ka draudi, iespējams, īstenoti, izmantojot specifisku interneta pieslēgumu, kas apgrūtina to izcelsmes noteikšanu.
Maldinošie zvani sākušies svētdien, 10. septembrī, taču izteikto brīdinājumu apmērs kļuvis skaidrs tikai otrdien, 12. septembrī, kad Čeļabinskā, Urālu kalnu dienvidu daļā, no desmit ēkām evakuēti vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, ziņo valsts televīzija. Permā 5700 cilvēku bija jāatstāj skolas un sabiedriskās ēkas. Stavropolē vien saņemti 1500 maldinoši zvani par ievietotu spridzekli. Starp draudu skartajām pilsētām ir arī Krasnojarska, Novosibirska, Omska, kā arī Kaļiņingrada.
Maskavu draudu vilnis skāris trešdien. Kopumā viltus trauksme galvaspilsētā skārusi 15 tūkstošus cilvēku. Draudi izplatīti lidostās, stacijās, universitātes un trīs lielākajos iepirkšanās centros. Tāpat trešdien viltus paziņojumi par ievietotu bumbu saņemti Samarā un Saratovā, kur tie skāruši septiņus iepirkšanās centrus. Tāpat viltus paziņojumus par ievietotu bumbu saņēmušas vairākas pilsētas Sibīrijā, kur arī slēgti iepirkšanās centri, skolas un dzelzceļa stacijas. Irkutskā un Jakutskā, kā arī Tomskā kopumā evakuētas vairāk nekā desmit skolas, vietējās tiesas, iepirkšanās centri un autoosta.
Visi brīdinājumi par ievietotu spridzekli saņemti iepriekš ierakstītā balss paziņojumā caur interneta telefonu. Ufā saņemtais paziņojums pat ticis pārraidīts nacionālajā televīzijā un tas esot skanējis: "Ēkā ievietota sprāgstoša ierīce. Evakuējiet cilvēkus, izsauciet sapierus. Šis nav treniņš. Vai jūs mani saprotat?".
Drošības iestādes darbinieks prokremliskajam laikrakstam "Komsomoļskaja Pravda" sacījis, ka viltus zvani ir Ukrainā organizēta kiberuzbrukuma rezultāts, tomēr nav varējis tam sniegt nekādus pierādījumus. Kāds informācijas tehnoloģiju drošības speciālists vēstījis, ka tas ir vienkārši ārvalstu hakeru uzbrukums.
Izskanējušas arī versijas, ka viltus zvanu avots varētu būt kaut kur tuvāk Krievijai. Krievijas aizsardzības ministrijas galvenā inspektora palīgs sacījis, ka viltus trauksme ir daļa no pretterorisma vingrinājuma. "Pirmo reizi kopš padomju laikiem plaša mēroga antiterorisma vingrinājums tiek īstenots Krievijā, iesaistot visas valdības aģentūras, kas atbildīgas par valsts drošību," sacīja Oļegs Ostrovskis laikrakstam "Argumenti i Fakti". Vēlāk šī ziņa gan izdzēsta. Savukārt opozicionārs un bijušais Valsts domes deputāts Genādijs Gudkovs paudis, ka, ja trauksme patiešām bijusi Federālā drošības dienesta virsnieku darbs, tad tā ir pilnīga izgāšanās.
Krievija piedzīvoja džihādistu uzbrukumu, ieskaitot spridzināšanu Sanktpēterburgas metro aprīlī, kas prasīja 16 cilvēku dzīvības.
