Eiropas Savienība (ES), paplašinot sarakstu ar personām un organizācijām, pret kurām vērstas sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, apdraud starptautisko sadarbību drošības jomā, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, sestdien vēsta ārvalstu mediji.
ES pilnībā „uzsēdusies uz Vašingtonas adatas" un „Kijevas pasakām attiecībā uz notikumiem Ukrainā", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā.
ES kārtējo reizi arī aizgājusi Vašingtonas pavadā jautājumā par papildus sankcijām pret Krieviju un sevi prezentējusi kā „unteroficiera atraitne", faktiski apdraudot starptautisko sadarbību drošības jomā, teikts paziņojumā.
Papildus sankciju saraksts ir tiešs pierādījums tam, ka ES valstis uzņēmušas kursu uz to, lai pilnībā pārtrauktu attiecības ar Krieviju jautājumos, kas skar starptautisko un reģionālo drošību, tostarp, jautājumā par cīņu pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu, terorismu, organizēto noziedzību un citiem jauna veida izaicinājumiem un draudiem.
Krievija pauž pārliecību, ka šādi lēmumi tiks ar entuziasmu uztverti starptautiskajās teroristiskajās organizācijās. Tas, kas šīm organizācijām neizdevās pēdējās desmitgadēs - sašķelt starptautisko sabiedrību, viegli izdevies Briselei. Tieši Brisele uzņēmusies visu atbildību par šo soli, kas tiek sperts laikā, kad krasi pasliktinājusies starptautiskā situācija, tostarp, Afganistānā, Tuvējos un Vidējos Austrumos, Ziemeļāfrikā un citos „karstajos punktos".
„Vai ES valstis saprot, pie kā var novest šādi bezatbildīgi soļi, neatkarīgi no tā, vai tie sperti politiskajā vai ekonomiskajā sfērā?," paziņojumu noslēdz Krievijas ĀM.
Jau vēstīts, ka ES publicējusi sarakstu ar personām un organizācijām, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu.
Par jaunajām sankcijām šonedēļ vienojās dalībvalstu vēstnieki, pamatojoties uz pagājušās nedēļas samita laikā pieņemto ES līderu lēmumu un jaunajā sarakstā iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas.
18 organizāciju vidū ir deviņi uzņēmumi un deviņas institūcijas, arī Krievijas algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju Austrumukrainā izveidotās varas struktūras.
Sankcijām pakļautas augstākās Krievijas izlūkdienestu un drošības struktūru amatpersonas. Daži no šiem cilvēkiem strādājuši līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēl kopš Aukstā kara gadiem.
Tajā iekļauts Krievijas Federālā Drošības dienesta - organizācijas, kas stājusies padomju Valsts Drošības komitejas (VDK) vietā, - vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējā izlūkdienesta vadītājs Mihails Fradkovs, Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs un Kremļa atbalstītaisČečenijas līderis Ramzans Kadirovs.
ES sankcijas tagad tiek vērstas pret Putina čekas kolēģiem. Bortņikovs, tāpat kā Putins, VDK pievienojās 1975.gadā, bet Patruševs izlūka gaitas sāka gadu agrāk. Fradkovs bija PSRS tirdzniecības pārstāvis un vēlāk - diplomāts.
Tāpat sankcijas vērstas pret Drošības padomes vadītāja vietnieku un bijušo iekšlietu ministru Rašidu Nurgaļijevu un padomes locekli Borisu Grizlovu, Valsts domes deputātu Mihailu Degtjarevu un Krasnodaras apgabala gubernatoru Aleksandru Tkačevu, kā arī vairākiem kaujinieku grupējumu locekļiem.
"Melnajā sarakstā" iekļautas deviņas Austrumukrainas separātistu organizācijas, kā arī deviņi valstij piederoši Krimas uzņēmumi, kurus konfiscējusi Krievija pēc martā veiktās Krimas aneksijas.
Līdz ar to ES vērsusies pret 87 personām un 20 organizācijām.
