Krieviju satrauc ASV paziņojumi par gatavību iejaukties Sīrijas konfliktā, un Maskava pauž bažas par aicinājumiem sākt militāru intervenci, apejot ANO, un par vēlmi iznīcināt ASV un Krievijas centienus sasaukt starptautisko konferenci mierīgajai situācijas noregulēšanai.
Par šādam Krievijas bažām ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā informējis ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, ziņo Krievijas aģentūra "Itar Tass".
Lavrovs atzina, ka pēdējās dienās izskanējušie Vašingtonas paziņojumi par gatavību iejaukties Sīrijas konfliktā Maskavā tiek uztverti ar dziļu satraukumu. "Rodas iespaids, ka atsevišķas grupas, tai skaitā tās, kuras aizvien aktīvāk aicina uz militāru intervenci, "apejot ANO", atklāti mēģina nosvītrot visus pēdējo mēnešu ASV un Krievijas centienus sasaukt starptautisku konferenci par krīzes mierīgu noregulējumu," paudis Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs arī paudis neizpratni par dažu ASV vadības pārstāvju apgalvojumiem, ka ir pierādīta Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma saistība ar ķīmisko ieroču izmantošanu pagājušajā nedēļā notikušajos uzbrukumos Damaskas piepilsētās.
Krievija aicina atturēties no spiediena uz Damasku, neļauties provokācijām un censties darīt visu, lai ANO ķīmisko ieroču ekspertu grupa šonedēļ Sīrijā varētu rūpīgi, objektīvi un bez aizspriedumiem izmeklēt situāciju.
Lavrovs paziņojis, ka pastāvot vairākas liecības, ka incidentus ar ķīmisko ieroču lietošanu inscenēja Sīrijas opozīcija, lai apsūdzētu šajos noziegumos Asada režīmu. Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pēc sarunas Kerijs solījis rūpīgi izpētīt Krievijas argumentus.
Lavrovs arī vērsis ASV pārstāvja uzmanību uz to, ka iespējamās militāras intervences sekas var būt ārkārtīgi bīstamas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģioniem, kur joprojām ir spēcīga Irākas un Lībijas pārdzīvoto destabilizējošo procesu ietekme.Jau ziņots, ka Sīrija svētdien atļāva ANO inspektoriem sākt tūlītēju izmeklēšanu attiecībā uz nemiernieku apgalvojumiem, ka prezidenta Bašara al Asada režīmam lojālie spēki Damaskas apkārtnē lietojuši ķīmiskos ieročus, nogalinot simtiem cilvēku.
Lai gan pagaidām ASV oficiāli nepaziņoja par operācijas sākšanu Sīrijā, mediji jau vēsta, ka Lielbritānija būšot gatava nepieciešamības gadījumā atbalstīt ASV ar saviem jūras spēkiem. Operācija varētu sākties jau šonedēļ.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Rietumus ļoti satrauc iespēja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki varētu pielietot ķīmiskos ieročus, kuri ir valdības rīcībā. Tāpat nopietnas bažas rada bīstamā bruņojuma nonākšana pret valdību karojošo nemiernieku rokās, kuru rindās ir daudz radikālo islāmistu un ar teroristu organizācijām saistītas personas.
ANO ir saņēmusi 13 ziņojumus par iespējamiem gadījumiem, kad konfliktā pielietoti ķīmiskie ieroči. Vienu no tiem iesniegusi Damaska, bet lielāko daļu ASV, Francija un Lielbritānija.
Gan Sīrija valdība, gan bruņotie nemiernieki noliedz, ka būtu pielietojuši ķīmisko bruņojumu, to lietošanā apsūdzot viena otru. Tiek uzskatīts, ka Sīrijā, kura ir viena no septiņām valstīm, kas nav pievienojusies 1997. ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, ir lieli sinepju gāzes uz zarīna krājumi.
