Igaunijas krievvalodīgo aktīvisti un sabiedrībā zināmas personas nākušas klajā ar petīciju, kurā pausts atbalsts Igaunijas suverenitātei un kritizēta iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās.
Kā teikts paziņojumā, kas publicēts tīmekļa vietnē "petitsioon.ee", vairums vietējo krievu vēlas atrisināt problēmas saskaņā ar neatkarīgas Igaunijas Republikas konstitūciju un nosoda separātiskos paziņojumus, kas izplatīti vietējās krievvalodīgās kopienas vārdā.
Līdz šim šo petīciju parakstījuši ap 380 cilvēkiem, to vidū arī vismaz viena parlamenta deputāte.
Petīcija izveidota, reaģējot uz izskanējušajām ziņām, ka krievu aktīvisti šomēnes Tallinā rīkos demonstrāciju, lai paustu solidaritāti Krimai un Ukrainas dienvidaustrumu reģioniem un "atbalstītu iespējamību" Igaunijas ziemeļaustrumos sarīkot separātistu referendumu.
Petīcijā teikts, ka vairums Igaunijā dzīvojošo krievu vēlas dzīvot demokrātiskā Igaunijā un viņiem nav vajadzīga "ārēja palīdzība".
LETA jau ziņoja, ka Tallinā aprīlī pieteikti divi "prokrieviski mītiņi", kurus organizē "zināmi provokatori, kas ar izdomātu organizāciju palīdzību vēlas izraisīt sabiedrībā spriedzi", brīdina Igaunijas Drošības policija (KaPo).
KaPo preses pārstāvis Andress Kahars Igaunijas portālam "Delfi.ee" pavēstīja, ka mītiņus rīko divi Igaunijā labi pazīstami krievu radikāļi - tā dēvētais antifašists Dmitrijs Linters un Jurijs Žuravļovs.
Viņu piesauktās organizācijas un tautas kustības, kas it kā rīkojot šos pasākumus, "ir fiktīvas un izdomātas", bet mītiņu rīkošanas mērķis ir "izraisīt spriedzi sabiedrībā", norādīja Kahars.
Pats Žuravļovs "Delfi.ee" sevi pozicionē kā Igaunijas krievu kustību līderi, kas "nes krievu kultūras civilizācijas kodu".
Žuravļovs Igaunijā vislabāk zināms ar līdzdalību "Bronzas nakts" nekārtībās, kad viņš aktīvi piedalījies vairāku veikalu izlaupīšanā. 2008.gadā viņam Tallinas tiesā piespriests nosacīts cietumsods par līdzdalību veikala "Westmani" izdemolēšanā un par puskastes alus nolaupīšanu tirdzniecības kioskā.
Krievijas un Igaunijas presei paustie Žuravļova izteikumi, raksturojot gaidāmos mītiņus, radikāli atšķiras.
Portālam "delfi.ee" Žuravļovs izteicies mēreni, mītiņus dēvējot par krievu civilizācijas un kultūras izpausmēm, kurā varot vienoties "arī tatāri, ebreji un cilvēki ar Igaunijas vai ASV pasēm".
Atbildē uz "Delfi.ee" jautājumiem par gaidāmajiem mītiņiem Žuravļovs apgalvo, 12.aprīlī pie Krievijas vēstniecības Igaunijā plānots izrādīt krievu vienotību un paust atbalstu krieviem Ukrainā. Savukārt 20.aprīlī pie Igaunijas parlamenta ēkas Žuravļovs vēlas protestēt pret "Igaunijas varasiestāžu apiešanos ar krieviem".
Tikmēr Krievijas prokremliskajam laikrakstam "Izvestia" Žuravļovs atklāti sludina Krievijas tiesības "uz vairāk nekā pusi Igaunijas teritorijas" un PSRS sabrukumu nodēvē par "noziedzīgu nolaidību".
Pēc Žuravļova sacītā, 20.aprīļa mītiņa dalībnieki uzstās, ka "vairumu Igaunijas pilsētu dibinājuši krievi vai tās bijušas Krievijas sastāvā", un mītiņā arī plānots "izvirzīt jautājumu par referenduma rīkošanu par pašnoteikšanos".
Otrs mītiņu organizētājs Igaunijas "antifašists" Dmitrijs Linters Igauniju dēvē par "policejisku valsti" un Krievijas laikrakstam pauž cerības, ka 20.aprīļa mītiņš aizsāks krievu "cīņu par savām tiesībām" un "ļaus saprast Igaunijā dzīvojošajiem krieviem, ka kopā viņi ir spēks un ka aiz viņu mugurām stāv Krievija".
Tikmēr Igaunijas krievu informācijas portālā "Baltija.eu" Žuravļovs publicējis atklātu uzsaukumu, aicinot krievus piedalīties mītiņā, kā arī uzskaitījis lozungus, kādus vajadzētu turēt rokās demonstrantiem, tostarp "Krievu Ukraina - mūsu zeme!", "Pirmās uzvaras: Krimas, Doņeckas un Harkovas republikas!", "Slava Berkutam".
Mītiņotāju plakātos vajadzētu arī lādēt "Maidana nešķīsteņus", "bandero fašistus" un "NATO agresorus".
Starp vēlamajiem lozungiem uzskaitīts arī "Brāļi slāvi - mēs kopā!".
"Izvestia" rakstā arī atklāti propagandētas Krievijas iespējamās teritoriālās pretenzijas uz Igaunijas teritoriju, vairākām Igaunijas pilsētām līdzās tagadējam nosaukumam minot Krievijas impērijas laika nosaukumu.
