Šajā video sižetā viņš apskāvās ar lauvām, stāstīja par savu audzināmo kaujas spējām un "Svētā kara" pavadījumā plēsēju ielenkumā braukāja pa parku ar bruņumašīnu, uz kuras rakstīts "Krievija. Dzimtene. Uzvara".
Rullīti ar Zubkovu, bruņumašīnu un lauvām noskatījās miljoniem cilvēku. Krimā ekscentrisko zooloģiskā dārza "Pasaka" un lauvu parka "Taigan" direktoru zina jau sen, tāpēc diez vai kādu redzētais īpaši pārsteidza. Bet aiz pussalas robežām tā kļuva par īstu sensāciju. Pēc diviem gadiem bruņumašīna vientuļi stāv "Taigan" teritorijā, no tās skan nomierinoša mūzika.
"Tas ir katram gadījumam. Gadījumi mēdz būt dažādi un Krievijā tie arī notiek. Man aizsargāties nākas bieži. Lūk, tu interviju publicēsi, nākamajā dienā atkal atnāks pārbaude," rūgti smej Zubkovs. Kopš Krima de fakto ir Krievijas daļa, Oļega Zubkova dzīvē ir bijis tik daudz nepatikšanu, ka šajā jokā viegli var uztvert ievērojamu patiesības devu.
Safari parka direktors Zubkovs mūs sagaida tērpies kamuflāžā, uz deguna redzams skrāpējums, zem acīm maisi. Kaut kādā mērā Zubkovs atgādina Ukrainas austrumu frontes lauka komandieri. Tikai degunu viņam saskrāpēja nevis ienaidnieka šāviņš, bet gan lauva. Bet izmocītais skats – rezultāts ilgstošam karam ar Krimas eliti. Tagad jau grūti pateikt, kad un kāpēc tieši tas sākās. Var tikai izmērīt uzkaršanas temperatūru, ja tā nepārsniedz skalu.
"Šodienas nekam nederīgā vara", "cinisma kalngals" – apmēram ar tādiem vārdiem Zubkovs uztur oficiālo saraksti ar vietējiem vadītājiem. Un vēl jau ir publiskās uzstāšanās, kurās viņš asi kritizē Krimas ierēdņus. Saprotams, neērtajam zoodārza direktoram atbild līdzīgi.
Mūsu ekskursija "Taiganā" sākas pārrunu istabā. Uz gara galda stāv detalizēti maketi. Starp tiem Krimas Kolizejs, ainaviskais Suvorova parks, tīģeru un lāču parki – tās visas ir nerealizētas idejas. Parka direktors tos sauc par "Oļega Zubkova septiņiem Krimas brīnumiem".
Ukrainas varas laikā šiem projektiem bija visas iespējas tikt realizētiem. "Uzcelt Kolizeju" skan nedaudz dīvaini, bet ne vairāk kā "uzbūvēt Krimā milzīgu lauvu parku, uz kuru brauks tūkstošiem tūristu". Pirmajā mirklī var šķist, ka šāda lielummānija neizklausās ticama, bet, zinot Zubkova sasniegumu sarakstu, variet būt pārliecināti, ka viņš uzceltu gan Kolizeju, gan Eifeļa torni. Pietiek paskatīties uz to, kas jau ir izdarīts.
Oļegs Zubkovs ir beidzis Kijevas augstāko karaflotes politisko mācību iestādi, strādājis Vieglās rūpniecības ministrijā, tad pievērsies tūrisma biznesam. Viņš darīja, ko varēja, pat adīja džemperus. Galu galā nolēma, ka kaut kas ir jāmaina, piemēram, jāaizbrauc no Kijevas, tālāk no Černobiļas AES radioaktīvā fona.
Viņš ieradās Krimā un nolēma sākt strādāt ar dzīvniekiem. Dažu gadu laikā kopā ar sievu viņi no nīkuļojoša zoo stūrīša izveidoja vienu no labākajiem Eiropas zoodārziem. Nākamais solis bija "Taigan". Zubkovs iznomāja nolaistu bijušās padomju armijas bāzes teritoriju. Kādreiz tur bija kazarmas un darbojās milzīgas skaitļojamās mašīnas, bet tagad karavīru vietā te dzīvo pērtiķi un papagaiļi, bet milzīgos voljeros pastaigājas lauvas un tīģeri – tik daudz šo plēsēju neesot nevienam citam Eiropā, apgalvo Zubkovs.
Problēmas ar ierēdņiem zoodārza direktoram ir bijušas vienmēr, viņš pastāvīgi karoja, pierādīja, maksāja sodus par sīkiem pārkāpumiem, bet savlaicīgi guva atbalstu varas aprindās.
Zoodārzam uzplaukstot un ienesot valsts kasē arvien vairāk nodokļu, direktoram parādījās daudz draugu un atbalstītāju. Rezultātā izveidojās sekojoša shēma: Zubkovam dod labvēlību projektu attīstībai un saka: "Cel, mēs noformēsim. Netērē laiku". Viņš sāk mežonīgā ātrumā celt, bet strīdīgie papīru jautājumi tiek atrisināti procesā vai jau pēc fakta.
Direktors nekad nav slēpis, ka šur tur šo to ir pārkāpis, ir nācies maksāt sodus un saskaņot birokrātiskas nianses nevis pirms, bet pēc. Bet viņš ir pārliecināts, ka, ejot stingri pēc noteikumiem un sākumā veicot papīru darbus, viņš līdz šim brīdim nebūtu neko uzcēlis. Katrā ziņā šāda shēma darbojās Ukrainā.
Autonomijas vadība redzēja, ka Zubkova projekti ir ne tikai naudas pelnīšanas vieta, bet arī svarīga Krimas infrastruktūras daļa, kuru ir izdevīgi attīstīt, nevis dzīt stūrī. Tāpēc viņam palīdzēja, labvēlīgi risināja jautājumus, nolīdzināja problēmas.
"Man noderēja viss, ko savā dzīvē esmu mācījies. Tostarp arī militārā augstskola. Ja ieiesiet manā blogā un paskatīsieties, kā mani iedzen murgos varasiestādes un kā es viņas, jūs sapratīsiet, ka bez militārās sagatavotības un iekšējās stingrības to neizturēt," pie elektromobiļa stūres smejas Zubkovs.
Viņš mūs vadā pa "Taigan" teritoriju. Skats patiešām ir iespaidīgs. Parks līdzinās mirāžai, diženai oāzei tuksneša vidū depresīvajā Belogorskas rajonā. Parka centrā ir milzīga strūklaka, visur stāv lauvu skulptūras, pa skvēriem skraida pāvi un pērļvistiņas, skan nomierinoša mūzika, vītero putni.
Visa ir tik daudz, ka nezinu, uz ko skatīties, katrs zāles stiebriņš aug pareizajā virzienā. Jūtams, ka katru teritorijas milimetru kontrolē personīgi pats Zubkovs, kurš dara visu – no ekskursijām līdz Ķīnā ražoto skulptūru izlikšanai. Visu teritoriju apkalpo daži cilvēki, no kuriem divi – Zubkova sieva un vecākais dēls.
"Ja tu visu dzīvi esi nodzīvojis pilsētā 15. stāvā, tad pieskarties tādai kaziņai ir laime. Redziet, kāda viņa, grūta, apmierināta. Ak, šis āzis – viņš vienkārši ir pārēdies, bet ne mazāk laimīgs," gida tonī stāsta Zubkovs. Mēs braucam garām tīģeru, žirafu un pērtiķu voljeriem, pāri ceļam skraida pāvi.
"Ļaudis joprojām atskrien un saka: "Jums pāvi aizbēguši! Viņi ir jāieliek krātiņā". Es lauzu nacionālo zoodārzu kanonus. Nekur nedrīkst barot dzīvniekus, bet pie manis – lūdzu! Un, jo vairāk gaļas tu iedosi lauvam, jo labāk. Mēs pārdodam barību, cilvēki to nes dzīvniekiem, baro un gūst gandarījumu. Jums patīk parkā? Viss kārtībā?" "Taigan" direktors vaicā nejauši sastaptiem apmeklētājiem.
"Jā, ļoti," viņam atbild. "Nu labi, jūs saprotiet, ka es te ar žurnālistiem," smejas Zubkovs. "Cilvēki ir samaksājuši 900 rubļus (12 eiro) un ir tiesīgi teikt: "Mēsls tas jūsu parks, braukšu labāk uz Taiti". Bet pat tie, kas bijuši Taiti un redzējuši ārzemju parkus, teic, ka šeit ir lieliski, drosmīgi un skaisti," stāsta Zubkovs.
"Kaķīši! Kādi labiņi! Labi!" Zubkovs uzrunā lauvas, kuras raujas pie viņa kā kaķi, pieglaužas un apmierināti aizver acis.
"Viņi ir kā politiskās partijas Krievijā. Tām ir viens mērķis – parādīt, kura vairāk mīl Vladimiru Putinu un kura gatava vairāk izdarīt Krievijas labā. Tāpat arī lauvas mēģina pierādīt, kura no viņām mani vairāk mīl," stāsta Zubkovs.
Tas patiešām pārsteidz: mēs nevis vienkārši braucam garām dzīvām lauvām – mēs apstājamies, glaudām viņas, bet Zubkovs pat sēžas virsū ar tādu sejas izteiksmi, it kā nekas īpašs nenotiktu. Parasta diena, nekā neparasta.
Ar lauvām Zubkovam komunikācija pagaidām ir daudz labāka, nekā ar Krimas ierēdņiem.
"Šobrīd uzņēmējdarbība neattīstās, neattīstās Krima," ar rūgtumu norāda parka direktors. "Es neesmu radis apstāties. Kas ir vajadzīgs cilvēkam? Dzīvoklis? Mašīna? Bikses? Televizors? Tas viss man ir jau kopš deviņdesmitajiem. Es vienkārši vēlos radīt, pārsteigt, dot to, ko nevar citi," viņš stāsta.
Līdz ar Krievijas varas atnākšanu daudzas vienošanās un attiecības beidzās. Zubkovam solīja atbalstu, bija cerība, ka iepriekšējā sadarbības shēma tiks saglabāta. Bet tā vietā "Taigan" tagad visu laiku notiek pārbaudes, tiek uzlikti sodi, bet pret direktoru ierosinātas krimināllietas.
"Iemesls ir manī, manā raksturā un pašreizējā republikas galvas personīgajās īpašībās. Es esmu tiešs krievu cilvēks. Ja tevi piemāna vienu reizi, jākaunas tam, kurš mānīja. Ja otro reizi – jākaunas ir tev pašam. Ar Aksjonovu, Krimas Republikas vadītāju, bija divas tikšanās par atbalstu maniem parkiem. Es taču atbalstīju "Krievu pavasari", es taču uzskatīju, ka tieši tā ir Krimas veiksmes un attīstības ķīla. Mums bija Soču piemērs. Pirmā tikšanās 2014. gada jūlijā bija cerīga. Bet jau pēc dažiem mēnešiem es redzēju, ka vārdi krasi atšķiras no darbiem. Un dotie solījumi ir nekas vairāk par kabinetā izteiktiem vārdiem," skaidro kungs.
Republikas galva Aksjonovs solīja publiski atbalstīt viņa projektus un stimulēt padotos, bet visas sarunas pārvietojās uz kabinetiem, personīga iesaiste nenotika, tikmēr pārrunas ar ierēdņiem pārvērtās par neproduktīvu un nogurdinošu klinču, apgalvo Zubkovs.
"Pēc tam bija 2014. gada vēlēšanas, kad es, zemnieka dēls Oļegs Zubkovs, balotējos uz republikas padomi. Zubkovs, protams, viltīgs. Viņš nav tik prasts, kā šķiet: viņš ir bijis deputāts dažādās likumdevēju institūcijās, tostarp republikas Augstākajā padomē, gandrīz vai kļuva par Jaltas mēru, viņam ir lieliski sakari pašās negaidītākajās struktūrās," vīrietis turpina.
Zubkovam acīmredzot ir politiskas ambīcijas, kaut viņš ne līdz galam to atzīst.
"Es izjūtu nepieciešamību kontaktēties ne tikai ar dzīvniekiem, bet arī ar cilvēkiem. Es protu palīdzēt un rūpēties, aizstāvēt savu viedokli. Pēdējos gados, būdams Ukrainas tautas deputāta Borisa Deiča palīgs, es labi pārzināju Belogorskas rajona problēmas un gribēju padarīt to, ko nepaspēja viņš. Es gribēju piedalīties vēlēšanās, bet man ne tikai liedza iespēju, bet arī nekaunīgi izsmērēja, apvainoja, pazemoja," atceras direktors.
Zubkovs neiekļuva vēlēšanās un paziņoja, ka tās ir pašas bezkaunīgākās Krimas vēsturē un ka tā sākt jauno Krievijas Krimas vēsturi nedrīkst.
"Bet šie puiši nepiedod bijušo," viņš trāpīgi atzīmē. Pārstāstīt pilnu Zubkova politisko šķēršļu vēsturi ir sarežģīti. Ja īsumā, tad viņu neizvirzīja no "Vienotās Krievijas" saraksta, kā solīja, un viņš izstājās no partijas. Iestājās partijā "Dzimtene", bet iesprūda papīru formēšanas procesā.
Tālāk bija skarbi. Bez kara pieteikuma uz zoodārzu "Pasaka" ieradās prokurori, lai pārbaudītu anonīmu ziņojumu. Kādam šķitis, ka pērtiķi slimo ar tuberkulozi. Viņus sāka iemidzināt vakcinācijas veikšanai. "Divus iemidzināja līdz nāvei, knapi atpumpējām," dusmojas Zubkovs. Viņš šo epizodi sauc par "pērtiķu nošaušanu". Uz dzīvniekiem patiešām šāva – ar speciālām veterinārajām pistolēm. Nekādu tuberkulozi neatrada.
Pēc šī notikuma Krimas vadītājs Aksjonovs atkal uzaicināja Zubkovu pie sevis, solīja atbalstu, piešķīra premjera vietnieku, ar kuru var risināt visus sarežģītos jautājumus un rīkot sanāksmes. Tās patiešām notika, bet projekti neprogresēja. "Sanāksmes sanāksmju pēc, nekas konkrēts izdarīts netika. Bet tad notika elektroenerģijas padeves pārtraukums," uzbudināti stāts Zubkovs.
Stāsts attīstījās dramatiski. Kad Krimai tika atslēgta elektroenerģijas padeve, parkam "Taigan" piešķīra ģeneratoru no Ārkārtas situāciju ministrijas. Taču Krimas vadītājs Aksjonovs noprotestējas pret šo lēmumu un prokurore Poklonska pieprasīja atdot valsts īpašumu, gandrīz vai apsūdzot Zubkovu zādzībā. Nācās atdot.
Elektropadeves pārtraukuma laikā nomira trīs tīģerēni. Par to, saprotams, apvainoja Zubkovu. Dažādi eksperti, ne reizi neierodoties uz vietas, izteicās, cik viņš slikti uztur dzīvniekus. Krimas veterinārārsti apstiprināja, ka tīģerēnu nāvi izraisījusi asa kolīta forma. Tad Zubkovs, pārkāpjot likumu, slepeni izveda tīģerēnu līķus uz Krasnodaras apgabalu neatkarīgas ekspertīzes veikšanai (par to saņemot pusmiljona rubļu sodu), kurā noskaidrots, ka dzīvniekiem samazinājušās imunitātes dēļ attīstījusies vīrusa infekcija.
Kopš tā laika pie Zubkova ķērās klāt pavisam nopietni. Viņu apsūdz visos nāves grēkos, sūdz tiesā, viņš iesniedz atbildes prasības un runā augstiem ierēdņiem tādus vārdus, ka pats brīnās, kāpēc viņam vēl nav ielauzts galvaskauss.
"Ar šo republikas vadību attiecības ir iegājušas tādā strupceļā, ka es neredzu izeju. Vai nu ir jāaiziet Oļegam Zubkovam, vai jāmainās varai. Es devu priekšroku otrajam variantam un gaidu, kad atnāks vadītāji, kuri sapratīs, ko Krimas labā ir izdarījis Oļegs Zubkovs, un kāds no viņa labums," aizvainoti stāsta "Taigan" direktors.
Tikt skaidrībā ar garo Krimas elites un Zubkova mijiedarbības vēsturi nav iespējams, un tas arī ir bezjēdzīgi. Attiecības vienu brīdi uzlabojas, citā atkal strauji sašķobās, tāpat kā piekrastes laikapstākļi. Interesanti, ka cilvēkam vienoties ar lauvām mēdz būt daudz vienkāršāk nekā ar citu cilvēku.
