Krievijas okupētajā Krimā Simferopoles Kijevas rajona neleģitīmā tiesa ceturtdien vakarā arestējusi Medžlisa - Krimas tatāru tautas asamblejas - līdera vietnieku Ahmetu Čijgozu, vēsta tīmekļa medijs "Krim.Reaļii".
"Prokuratūru" tiesā pati personīgi pārstāvējusi "Krimas prokurore" Natālija Poklonska.
Čijgozs aizturēts aizdomās par masu nekārtību organizēšanu un piedalīšanos tajās.
Okupētās Ukrainas pussalas "prokurore" tiesas sēdē paziņoja, ka Čijgozs tiek apsūdzēts pēc panta "Masu nekārtību organizēšana", par ko viņam draud līdz desmit gadiem cietumā.
Tiesa gan, Ukrainas un Krievijas mediji, kas atspoguļo šos notikumus, norāda, ka patiesībā šis pants paredz sodu no astoņiem līdz 15 gadiem cietumā.
Atbilstoši izmeklētāju versijai 2014.gada 26.februārī pie Krimas autonomās republikas Augstākās radas ēkas notikušās Krimas tatāru demonstrācijas laikā, atsaucoties nenoskaidrotu personu aicinājumam, notikušas sadursmes, kuru rezultātā dzīvību zaudējuši divi cilvēki.
Kā skaidro izmeklētāji, manifestanti pielietojuši spēku pret organizācijas "Krievu vienotība" aktīvistiem un Krimas "pašaizsardzības" cilvēkiem. Parlamenta ēkai nodarīti zaudējumi 600 000 rubļu vērtībā.
26.oktobrī pie parlamenta ēkas Simferopolē notika sadursmes starp divu mītiņu dalībniekiem - jaunās varas atbalstītājiem un pretiniekiem, atgādina radio "Brīvība".
Medijos parādījās ziņas, ka Simferopoles centrā ar sirdstrieku miris kāds vīrietis. Tiesa gan, nav zināms, vai viņš piedalījies mītiņos. Pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem vērsušies 30 cilvēki, seši no viņiem hospitalizēti, atgādina tīmekļa medijs "Graņi".
Nākamajā naktī Krimas Augstākās radas ēku ieņēma bruņoti cilvēki formās bez atpazīšanas zīmēm. Pēc dažām dienām Krimas deputāti, ēkā joprojām klātesot ar šaujamieročiem bruņotiem karavīriem, pieņēma principiālu lēmumu par pussalas pievienošanu Krievijai.
Čijgoza atbalstītāji viņa aizturēšanu uzskata par politiska spiediena izdarīšanu un represiju turpināšanu, vienlaikus norādot, ka viens no pagājušā gada mītiņa organizētājiem bija pašreizējais okupētās pussalas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Medijos bieži parādās ziņas par represijām, kuras pret Krimas tatāriem sākušas okupācijas varasiestādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
