Līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā parakstīja Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs, kā arī Sevastopoles pārstāvis Aleksejs Čalijs.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā ar šā gada 18. martu. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā.
Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no šīs dienas, teikts paziņojumā.
Putina runu klātienē klausījās Krievijas parlamenta deputāti, reģionu vadītāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Klausītāji bieži pārtrauca prezidenta runu ar vētrainiem aplausiem. Aģentūra "Itar-Tass" saskaitījusi, ka 45 minūtes garā runa ar aplausiem pārtraukta 33 reizes.
Skaļi aplausi un ovācijas pāršalca zāli, kad Putins runas noslēgumā aicināja pievienot Krimu un Sevastopoli Krievijai, norādot, ka nešaubās par deputātu atbalstu šim lēmumam.
Referendums par Krimas pievienošanos Krievijai noticis "pilnībā atbilstoši demokrātiskām procedūrām un starptautiskajām tiesību normām", uzrunā apgalvoja Putins.
Viņš norāda, ka Krima "vienmēr ir bijusi neatņemama Krievijas daļa". Par Krimas pievienošanu Krievijai iestājas gandrīz 92% Krievijas iedzīvotāju, norādīja Putins.
Krimas pievienošana Ukrainai [1954. gadā] notika pārkāpjot konstitucionālās normas, uzskata Putins. "Totalitāras valsts apstākļos iedzīvotājiem neko nejautāja, vienkārši nostādīja fakta priekšā," skaidro Putins. Iniciatīva nāca no PSRS prezidenta Ņikitas Hruščova – par šī lēmuma iemesliem skaidrībā jātiek vēsturniekiem, norāda Putins.
Pēc PSRS sabrukuma krievi ir kļuvuši par vienu no visvairāk sadalītajām tautām, norāda prezidents. Krievi ir noguruši no pastāvīgās krīzes, kas Ukrainā valda vairāk nekā 20 gadus, uzsver Kremļa saimnieks.
Referenduma rezultāti norāda, ka "uz Krieviju orientējas arī nozīmīga daļa Krimas tatāru", norādīja Putins, piebilstot, ka ir jāpieņem lēmumi, lai pabeigtu Krimas tatāru tautas reabilitāciju. Prezidents uzskata, ka Krimā būtu jābūt trīs oficiālām valodām – krievu, ukraiņu un Krimas tatāru.
Krievija nevarēja neatsaukties uz Krimas saucieniem pēc palīdzības, "tā būtu nodevība", raksturo prezidents.
Krievijas līderis norāda, ka Krimas valdība atsaucas uz "pilnīgi analogo Kosovas gadījumu", kad Rietumvalstis atzina Kosovas atdalīšanos no Serbijas.
Galvenie "apvērsuma" iniciatori Ukrainā bija "nacionālisti, rusofobi un ekstrēmisti", uzskata Putins. "Viņi rīkoja valsts apvērsumu, kārtējo. Plānoja sagrābt varu, neapstājoties ne pie kā. Lietā tika likts gan terors, gan slepkavības, gan grautiņi," runāja Krievijas prezidents. Ukrainā joprojām nav leģitīmas varas, viņš piebilst.
"Mēs negribam Ukrainas sadalīšanu," uzsver Putins, norādot, ka Krievija neplāno iebrukt citos Ukrainas reģionos. Viņš aicina neticēt tiem, kas "biedē ar Krieviju un saka, pēc Krimas sekos citi reģioni". Bet Krima "pēc fakta var būt tikai Krievijas", piemetināja prezidents.
Krievija savus bruņotos spēkus Krimā nav ievedusi, visi karavīri, kas atrodas pussalā, tur ir saskaņā ar līgumu ar Kijevu par kara bāzēm un nepārsniedz atļautos 25 000 militārpersonu, apgalvo prezidents.
Viņš arī runā pateicās Ukrainas karavīriem, kas sevi Krimā "nav aptraipījuši ar asinīm".
Rietumu partneri ir "pārkāpuši līniju", "uzvedas rupji, bezatbildīgi un neprofesionāli", aicinot tos pārtraukt "histēriju" un atzīt, ka Maskavai ir savas intereses, kuras ir jāciena, atgādināja Putins.
Prezidents apvainoja ASV un to sabiedrotos par to, ka tās piesavinājušās tiesības lemt pasaules likteni, radot koalīcijas "kas nav ar mums, tie ir pret mums", turklāt ignorējot ANO lēmumus.
Putins otrdien ir devis savu atbalstu līguma projektam par Ukrainai piederošās Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā. Savukārt Pirmdien Putins parakstīja dekrētu, atzīstot Krimu par suverēnu un neatkarīgu valsti.
Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
ES un ASV pirmdien apstiprināja sankcijas pret virkni augsta ranga Krievijas un Krimas amatpersonām.
Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
