NATO daudznacionālo kaujas bataljonu atrašanās Baltijas valstīs pilnībā izslēdz "Krimas scenārija" atkārtošanās iespēju reģionā, trešdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Kaut kas līdzīgs tam, kas notika Ukrainas Krimā vai Ukrainas austrumos, nevar notikt Baltijas valstis, jo tur atrodas NATO, sniedzot drošības garantijas," vizītes laikā Kanādā pavēstīja Stoltenbergs.
Pēc viņa teiktā, ja kādai no Baltijas valstīm tomēr tiks uzbrukts, "NATO nekavējoties reaģēs, jo jau ir izvietojusi savus spēkus". Viņš arī pateicās Kanādai par tās gatavību vadīt Latvijā dislocēto daudznacionālo bataljonu.
"Kanādas vienību klātesamība Latvijā un amerikāņu klātesamība Polijā ir daļēji svarīga tāpēc, ka tie ir profesionāļi, labi apmācīti un ekipēti, un daļēji tāpēc, ka tas raida ļoti spēcīgu transatlantiskās vienotības signālu. NATO ir īsta transatlantiskā savienība," norādīja Stoltenbergs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka NATO nevēlas jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju. "Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt" "stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā," Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo.
"Mēs negribam jaunu Auksto karu," teica NATO vadītājs. "Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju," sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4. martā. Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde "Novičok", arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.
