Krievijas prezidents Vladimirs Putins draud ar kodolieroču izmantošanu, lai piespiestu NATO turēties tālāk no Krievijas robežām, vēsta britu laikraksts "The Times".
Par to liecina piezīmes no slepenas Maskavas un Vašingtonas izlūkdienestu vadītāju tikšanās, kas martā notikusi Vācijā, apgalvo britu laikraksts.
Krievija norādījusi, ka gatava pielietot kodolieročus, lai aizsargātu Krimas aneksiju, un brīdinājusi, ka "tādi paši apstākļi", kas pamudinājuši Maskavu sākt militāras darbības Ukrainā, pastāv arī trīs Baltijas valstīs, atsaucoties uz "The Times", ziņo "The Independent".
Maskava piedraudējusi ar "dažāda spektra atbildēm, no kodolieročiem līdz nemilitārām", ja NATO izvietos vairāk spēkus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ja NATO nosūtīs Ukrainai ieročus, tas tikšot uztverts kā "tālāka NATO iejaukšanās Krievijas robežās", un "Krievijas tauta pieprasīs spēcīgu atbildi", norādījusi krievu puse.
Rietumu drošības dienestu darbinieki saspringti gaida, ka Kremlis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā varētu sākt "destabilizējošu darbību sēriju", kas būtu tiešs izaicinājums NATO sasvstarpējās aizsardzības solījumam, norāda medijs.
Tā varētu būt nekārtību rīkošana ar Baltijas vietējo krievu iesaistīšanu vai kiberuzbrukumi, kuru saistība ar Maskavu nebūtu skaidri pierādāma, liecina piezīmes.
Amerikāņa rakstītajās piezīmēs pieļauts, ka Maskava izvairīsies "no karavīru un smago ieroču ievešanas par labu citiem līdzekļiem".
"Krievija cer lēnām pārvilināt krievu iedzīvotājus Krievijas pusē, nedodot NATO pamatu spēku ievešanai," teikts dokumentā. Ja NATO atbildētu, tā kļūtu par "potenciālo līdzagresoru pret krieviski runājošo minoritāti Baltijas valstīs". Situācija piezīmēs tiek raksturota kā "ASV potenciāli daudz bīstamāka nekā Ukrainā".
Tikmēr Krievijas propagandas medijs "Sputnik" ziņo, ka Krievija nav Rietumiem draudējusi ar kodolieročiem.
"Protams, nē," žurnālistiem uz jautājumiem, vai Kremlis draudējis pielietot atomieročus Krimas aizsargāšanai, norādījis Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
