Pašlaik Maskava sakoncentrējusi savas imperiālistiskās ambīcijas uz Kaukāzu, par ko liecina "koloniālais karš" pret Čečeniju. Tomēr galvenā Maskavas problēma reģionā ir Azerbaidžāna un Gruzija, kas vēlas aiziet no Maskavas ietekmes. Krievija savukārt to negrib pieļaut, paudis Landsberģis.
Viņš ir nobažījies, ka Krievija varētu "ķerties klāt" Baltijas valstīm, ja īstenos savus mērķus Kaukāzā.
"Kaut kur Pleskavā vai Novgorodā uzsprāgs bumba. Krievijas tiesībsargājošās iestādes uzreiz sāks runāt par pēdām no Igaunijas vai Lietuvas. Krievija sāks īstenot spiedienu pret Baltijas valstīm, arī izmantojot spēcīgās krievvalodīgo kopienas tajās. Drīz sāksies inrevence," avīzē citēts Landsberģa teiktais.
Viņš arī baidās, ka šādā gadījumā neviens nenostāsies Baltijas valstu pusē, kaut arī, līdzīgi kā Čečenijas gadījumā, netrūks labu priekšlikumu no Rietumiem atrisināt jautājumu pie sarunu galda.
Lietuviešu politiķis arī atzīmējis, ka Baltijas valstīm vienīgais veids, kā nodrošināt sevi pret neoimpēriālistiskajām Krievijas ambīcijām var būt iestāšanās NATO.
Tomēr pašlaik tikai ASV, Norvēģija, Dānija un Islande ir par Baltijas valstu iestāšanos aliansē, kamēr vairumam vadošo Eiropas valstu nostāja paliek neviennozīmīga.