Foto: Reuters/Scanpix
Lībijā svētdien sāka tiesāt 41 gāztā diktatora Muammara Kadafi lojālistu, kas ir pirmā prāva pret bijušā režīma locekļiem.

Apsūdzētie ir civilpersonas, bet stājās militārās tiesas priekšā Bengazi pilsētā, kur sākās protestu kustība pret Kadafi režīmu.

Atklājot tiesas sēdi, tiesnesis pulkvedis Ali al Hamida teica, ka tā ir pirmā prāva par 17.februāra revolūciju, runājot par dienu, kad pērn Bengazi sākās pirmās pret Kadafi vērsto spēku demonstrācijas.

41 vīrietis tiek apsūdzēts par Kadafi režīma atbalstīšanu tā centienos apspiest tautas sacelšanos, kā arī par palīdzēšanu cietumniekiem bēgt, lai viņi varētu izveidot "kriminālas bandas".

Tiesas sēdē, kas bija atklāta, bija stingri drošības pasākumi.

15 advokāti, kas aizstāv apsūdzētos, uzsver, ka visi apsūdzētie ir civilpersonas, bet tiek tiesāti militārā tiesā.

Tiesas sēde pēc tās atklāšanas tika pārcelta uz 15.februāri.

Kadafi lojālistu tiesāšana sākās pēc tam, kad Ņujorkā bāzētā cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) ziņojumā par situāciju pasaulē paustas bažas par Lībijas tiesu sistēmu.

"Lībijas pārejas laika valdībai un tās starptautiskajiem atbalstītājiem par prioritāti nekavējoties jānosaka funkcionējošas tieslietu sistēmas izveide un tiesisku reformu īstenošana, kas pasargātu cilvēktiesības pēc Muammara Kadafi," teikts ziņojumā.

HRW un vēl divas cilvēktiesību aizstāvju grupas "Amnesty International" un "Ārsti bez robežām" ("Medecins Sans Frontieres") ir paudušas bažās arī par to, ka bijušie nemiernieki spīdzina savus cietumniekus, jo īpaši Kadafi režīma lojālistus.

Lībijas amatpersonas uzstāj, ka valsts tieslietu sistēma ir kompetenta, lai spētu tiesāt bijušā režīma locekļus, tostarp Kadafi dēlu Saifu al Islāmu, kas 19.novembrī tika aizturēts un atrodas cietumā. Viņu meklēšanā izsludinājusi arī Starptautiskā Krimināltiesa.

Lībijā pērn februārī sākās bruņota sacelšanās pret diktatora Muammara Kadafi režīmu, kas bija valdījis kopš 1969.gada. Režīms tika gāzts augustā, bet Kadafi tika notverts un nogalināts 20.oktobrī savā dzimtajā pilsētā Sirtē.

Pagaidu pārejas nacionālā padome novembrī izveidoja pārejas laika valdība un sola, ka jūnijā notiks pirmās demokrātiskās vēlēšanas šajā valstī vairāk nekā 40 gadu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!