Grupas līderis, 37 gadus vecais Juris Valujevs, saņēmis astoņu gadu cietumsodu. Viņa sieva, 35 gadus vecā Oksana Valujeva, kā arī 27 gadus vecā Lauma Vankova - sešu gadu cietumsodu. Savukārt Ivaram Mežalam cietumā būs jāpavada trīs gadi.
Jau ziņots, ka visi četri notiesāti par krimināli iegūtas naudas atmazgāšanu caur viesstrādnieku bankas kontiem. Trīs no viņiem atzīti par vainīgiem arī fiktīvu laulību organizēšanā.
Valujevu pāris, Vankova un Mežals pārliecināja viesstrādniekus no Latvijas un Lietuvas atvērt vairākus banku kontus, kurus pēc tam izmantoja, lai atmazgātu vairāk nekā 50 000 mārciņu.
Savās kriminālajās darbībās viņi izmantoja darbā iekārtošanas aģentūru, kas nodrošināja pietiekamu viesstrādnieku daudzumu, kuru identitāti izmantot. Upuriem tika solīts darbs, taču viņi izmitināti pārpildītos mājokļos un tūlīt atzīti par starpnieka, kas kontrolē visu viņu dzīvi, parādniekiem. Par dzīvošanu pārpildītā istabā cilvēkiem bija jāmaksā 50 līdz 60 mārciņas (63 līdz 76 eiro) nedēļā, savukārt par ceļu uz darbu - septiņas līdz astoņas mārciņas (astoņi līdz desmit eiro) pat tad, ja darāmā darba nebija.
Mežalu un Valujevu jau 2014. gada decembrī Lielbritānijā atzina par vainīgiem apsūdzībās par nelicencētu darbību darbā iekārtošanas starpniecības aģentūrā, piespriežot cietumsodu.
Apsūdzībās par Lielbritānijas imigrācijas likumu pārkāpšanu, organizējot fiktīvas laulības, zvērinātie secināja, ka Mežala vaina nav pierādīta, bet attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem nespēja panākt vienprātīgu lēmumu.
Lietas otrreizējā izskatīšanā, kas noslēdzās marta beigās, Valujevu pāris un Vankova tika atzīti par vainīgiem arī šajā noziegumā. Valujeva patēvs Laimons Belka tiesā tika attaisnots.
2013. gada oktobrī norisinājās Lielbritānijas likumsargu reids, kas bija vērsts pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.
Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.
