"Es, tāpat kā vēl vairāki citi cilvēki pie sarunu galda, pilnīgi skaidri norādīju, ka nevar būt jautājumi par nacionālo parlamentu aizstāšanu attiecībā uz pirmreizējo budžeta izskatīšanu," Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru tikšanās laikā žurnālistiem atzina Osborns.
Tikmēr ES ekonomikas un monetārās politikas komisārs Olli Rēns steidza mierināt satrauktās dalībvalstis, ka Brisele neplāno detalizēti izskatīt dalībvalstu budžetus. "Mums nav nedz tāda nolūka, nedz resursu," atzina augstā amatpersona.
Taču komisija vēlas tikai izvērtēt budžetu vispārīgās aprises, lai pārliecinātos, ka tās nav radikāli pretējas citu dalībvalstu budžetiem. Īpaši tas attiecas uz tām 16 valstīm, kas ietilpst eirozonā, skaidro Rēns.
Tādējādi būtu iespējams sniegt ieteikumus un pārliecināties, ka tiek nodrošināta atbilstība kopējai politikai, pretrunīgi vērtēto plānu pamato komisārs.
Tomēr šis nebija vienīgais jautājums, kurā atšķīrās EK un Osborna viedoklis.
Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs pauda nosodījumu arī iecerei ievērojami palielināt nākamā gada ES budžetu, lai gan tajā pašā laikā dalībvalstis izmisīgi cīnās par savu finanšu sistēmu stabilizāciju.