Saistībā ar ļoti augsta radioaktīvā piesārņojuma konstatēšanu Krievijas Čeļabinskas apgabalā septembrī Lietuva nosūtījusi notu Starptautiskajai Atomenerģētikas aģentūrai (IAEA).
"Mēs sagatavojām un nosūtījām notu IAEA par šo incidentu, aicinot izvērtēt visus apstākļus un gādāt, lai tiek ievērota 1986. gada konvencija par savlaicīgu brīdināšanu kodolkatastrofu gadījumā," ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.
Ministrs sacīja, ka šonedēļ lūdzis Eiropas Komisijas (EK) atbalstu šajā jautājumā, un viņam apgalvots, ka drīz tiks sperti steidzami soļi, lai iedarbinātu IAEA procedūras, un EK to pārbaudīs.
Vaičūns otrdien vēja enerģijai veltītā konferencē Amsterdamā tikās ar EK prezidenta vietnieku enerģētikas jautājumos Gerasimu Tomu.
"Es paudu lielu izbrīnu par to procesu, kas notika, kad nolūda (..) rutēnija izotops 106 (Ru-106). Tas notika septembra beigās un par to kļuva zināms tikai divus mēnešus vēlāk," sacīja ministrs, norādot, ka šādām situācijām ir izstrādāti atbilstoši instrumenti un konvencijas.
"Es jautāju, kādēļ instrumenti nedarbojas un skaidri izklāstīju savu nostāju, ka mēs nevaram uzticēties Baltkrievijai kodolenerģijas ražošanā, neatkarīgi no tās tehnoloģiskajām iespējām," sacīja Vaičūns.
Krievijas meteoroloģijas dienests pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka ķīmiskajā rūpnīcā "Majak", kas atrodas Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, konstatēts ārkārtīgi augsts Ru-106 līmenis, kas 986 reizes pārsniedz normu. Taču Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijā "Rosatom" apgalvoja, ka Krievijas kodolobjektos nekādi incidenti nav notikuši.
Krievija atzina piesārņojuma esamību tikai pēc tam, kad Francijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības institūts (IRSN) 9. novembrī brīdināja, ka Francijā laikā no 27. oktobra līdz 13. oktobrim konstatēts Ru-106.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
