Foto: DELFI

Lietuva ceturtdien piemin 23.gadskārtu kopš PSRS omoniešu uzbrukuma Medininku robežkontroles punktam pie Baltkrievijas robežas, kurā dzīvību zaudēja septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņu piemiņai tika veltīta rīta mise Viļņas katedrālē.

Kā atceres pasākumā pie upuru memoriāla Medininkos uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Loreta Graužiniene, šā nozieguma vaininieki joprojām nav saukti pie atbildības. Viņa atgādinājusi, ka Ģenerālprokuratūra Medininku lietu izmeklējusi 22 gadus, un pērn tā beidzot nodota tiesai.

"Taču patiesība vēl nav līdz galam noskaidrota, un nozieguma veicēji līdz pat šim laikam nav saņēmuši sodu. Krievija, kuras pilsoņi ir aizdomās turētie, nepalīdz mums, viņus izdodot. Tomēr mēs nedrīkstam nolaist rokas un likt slepkavas mierā, lai gan saistībā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju uzdevums panākt taisnīgumu Lietuvai kļuvis vēl sarežģītāks," sacījusi spīkere.

"Taču cerībai un neatlaidībai jābūt stiprākai par visiem šķēršļiem," viņa piebildusi.

1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti ar šāvieniem pakausī un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Slaktiņā izdzīvoja tikai viens smagi ievainots muitnieks - Toms Šerns, kura dzīvību mediķiem izdevās glābt.

Kā viņš izteicies Medininku traģēdijas gadadienā, šis notikums Lietuvai devis pieredzi, kura šobrīd ir aktuāla visai Eiropai.

Lai gan Krievija atsakās izdot Lietuvai aizdomās turētos, viņi "paši jau saņēmuši morālu sodu, jo ir spiesti slapstīties, apzinoties, ka viņi ir slepkavas", uzskata Šerns, kas šobrīd ir Reformātu baznīcas garīdznieks. Tomēr apstāklis, ka Krievija slēpj slepkavas un neatzīst viņu noziegumus, apdraud "mūs visus, mūsu nākotni, visu Eiropu", viņš uzsvēris.

Vienlaikus Šerns paudis gandarījumu, ka Lietuvā pieņemas spēkā patriotisms.

"Patriotismu navajag mistificēt, tā ir tikpat dabiska lieta kā, piemēram, savas apkaimes nepiemēslošana. Tā ir dabiska atbilde uz to, kas norisinās apkārt Lietuvai," viņš piebildis.

Trīs Medininku lietā apsūdzētie - Aleksandrs Rižovs, Andrejs Laktionovs un Česlavs Mļiņņiks - ir Krievijas pilsoņi un, domājams, slēpjas Krievijā, kura viņus atsakās izdot Lietuvai, tādēļ viņi izsludināti starptautiskajā meklēšanā. 2011.gadā Lietuvas tiesa saskaņā ar jauno Lietuvas kriminālkodeksa redakciju pārkvalificēja agrākās apsūdzības kriminālnoziegumos par apsūdzībām noziegumos pret cilvēci, kam nav noilguma. Minētie kriminālkodeksa grozījumi arī ļāva pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu bez aizdomās turēto līdzdalības.

Par dalību Medininku asinspirtī Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm līdz šim izdevies saukt pie atbildības tikai bijušo Rīgas omonieti Konstantīnu Mihailovu jeb Konstantīnu Ņikuļinu, piespriežot viņam mūža ieslodzījumu, bet šis spriedums vēl tiek izskatīts Lietuvas apelācijas tiesā - to pārsūdzējis gan pats notiesātais, gan prokurori, kuri grib panākt, lai Mihailovs tiktu saukts pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!