Lietuvas prēmijas laureāts Kovaļovs: pieļāvu, ka PSRS iegūtu no Baltijas valstu palikšanas tās sastāvā  (16)

"Tolaik es domāju - valstī ir sajusta brīvība, tas būs ilgs un grūts ceļš ar pārbaudījumiem, iespējams, pat traģiskiem. Bet Baltijas valstis izstāsies no Padomju Savienības, lai iegūtu valstiskumu, ko iepriekš mūsu vainas dēļ zaudēja. Vai nebūtu labāk, ja tās paliktu un kļūtu par atbrīvošanās avangardu visiem," Kovaļovs teica piektdien, runājot Brīvības aizstāvju dienai veltītajā Seima svinīgajā sēdē.

"Šajās valstīs joprojām nav aizmirsta brīvības gaisotne, tās ir saglabājušas savu eiropeisko būtību. Kurš gan cits, ja ne tās, varēja mums iemācīt būt par cilvēkiem," Krievijas cilvēktiesību aizstāvis atminējās, ko domāja pirms 20 gadiem par Baltijas valstu izstāšanos no PSRS, atzīstot, ka šajās savās idejās uzdrīkstējies dalīties vien ar diviem trim tuvākajiem draugiem.

"Tagad skaidri saprotu, cik tāda prātuļošana bija nenobriedusi un, es pat teiktu, bīstama," piebilda Kovaļovs.

Piektdien svinīgā ceremonijā Lietuvas parlamentā Kovaļovs saņēma pirmo Lietuvas Brīvības prēmiju par savu ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā un demokrātijas veicināšanā, kā arī starptautiskajā sadarbībā cīņā par brīvu Viduseiropas un Austrumeiropas tautu pašnoteikšanos un suverenitāti.

1930.gadā Ukrainā dzimušais Kovaļovs absolvējis Maskavas Valsts Universitāti un kā biofiziķis sarakstījis vairāk nekā 60 zinātniskas publikācijas. Viņš bija viens no 14 aktīvistiem, kas 1969.gadā izveidoja pirmo cilvēktiesību aizstāvju grupu PSRS, viņi paši izdeva ziņojumu par toreizējo situāciju cilvēktiesību jomā. Kovaļovs aktīvi piedalījās aizliegto periodisko izdevumu izdošanā.

Prēmijas laureāts Kovaļovs 1974.gadā Viļņā tika aizturēts un tiesāts par disidenta darbību un septiņus gadus pavadīja Gulagā Permas reģionā, bet pēc tam vēl trīs gadus izsūtījumā Kolimā.

Pēc soda par pretpadomju propagandu izciešanu darba nometnēs 1986.gadā viņam ļāva atgriezties Maskavā, kur viņš aktīvi turpināja darbu cilvēktiesību aizstāvības jomā dažādās organizācijas, tostarp starptautiskās organizācijas "Amnesty International" Maskavas filiāles vadībā

1995. un 1996.gadā Kovaļovs bija nominēts Nobela Miera prēmijai.