Uz trīs mēnešiem pārtraukt Krievijas "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) ārpus Eiropas Savienības (ES) radītā satura retranslāciju Lietuvā pirmdien nolēmusi Viļņas apriņķa administratīvā tiesa, vēsta portāls "Delfi.lt".
Tiesas lēmums apstiprina Lietuvas Radio un televīzijas komisijas pagājušajā trešdienā nolemto. Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka Lietuva pret PBK vērsās par televīzijā pārraidītu raidījumu "Cilvēks un likums", kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Apturēt paredzēts tikai kanāla "ārpus ES dalībvalstīm", tātad Krievijā radītās programmas, kas veido 70% no PBK satura. Par pieņemto lēmumu tiks informēti atbilstošie Latvijas dienesti, jo PBK ir reģistrēts Latvijā, norāda "Delfi.lt".
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka uz laiku slēgt PBK pārraides pagājušajā nedēļā jau nolēma Kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija "Cgates".
Tikmēr Lietuvas Seima deputāte Rasa Jukņevičiene šajā sakarā ierosinājusi atņemt telekanālam PBK licenci.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, un vairāki simti tika ievainoti.
Minētajā raidījumā tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija. Tajā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.
