Politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Krievijas un Lietuvas attiecības jau kādu laiku ir diezgan saspīlētas. Kā domstarpību iemeslu viņš minēja gan neatrisināto tiesvedību ar "Gazprom", gan Visaginas atomelektrostacijas būvniecības atcelšanu, gan Lietuvas pozīciju saistībā ar Ukrainu un Austrumu partnerību. "Krievija grib norādīt visai Eiropai, ka tās ietekmes sfērās nedrīkst iejaukties. Bez Ukrainas zūd pamats Putinam izveidot tik svarīgo Eirāzijas Savienību jeb postpadomju telpas atjaunošanas projektu," pamatoja Daukšts.''
Līdzīgi domā arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) valdes loceklis un izpilddirektors Andis Kudors. "Krievija soda Lietuvu par Austrumu partnerības aktivizēšanu, jo Ukraina gatavojas parakstīt Asociācijas nolīgumu. Krievija ir izdomājusi, ka ne tikai Ukrainai jādraud ar Krievijas tirgus aizsargāšanu," pauda Kudors, piebilstot, ka Krievija patlaban cīnās par savas ietekmes zonu.
Tomēr nav pamata domāt, ka šim saspīlējumam būs ilgs mūžs. "Līdz Viļņas samitam tas var pieaugt un kļūt vēl asāks. Tomēr tas nomierināsies pēc Viļņas samita, kur Ukraina iespējams parakstīs Asociācijas nolīgumu," prognozēja Daukšts.
Savukārt Kudors bilda, ka ilgtermiņa tirgus kari nav izdevīgi ne vienai, ne otrai pusei. "Nav paredzams, ka tas varētu vilkties ilgi. Sevišķi Lietuvas virzienā. Ar Ukrainu gan saasinājums tikai varētu sākties pēc novembra, kad līgums varētu tikt parakstīts. Ar Lietuvu es neparedzu ilgstošu pretstāvi," sacīja Kudors.
Jautājot par Lietuvas lēmumu apturēt atsevišķu pārraižu raidīšanu "Pirmajā Baltijas kanālā" (PBK), abi eksperti pauda, ka pretsitiens no Krievijas puses nav gaidāms. "Krievija ir ieinteresēta, lai šie kanāli šeit tiktu pārraidīti, lai būtu redzami," minēja Kudors.
"Lietuvas reakcija ar PBK kanālu tiek sasaistīta ar kopējo Krievijas spiedienu, bet es domāju, ka šis sižets bija pietiekami kliedzošs, lai Lietuva šādi rīkotos. Pat, ja nebūtu robežkontroles saasinājuma," teica Kudors.
Lai gan Daukšts uzskata, ka Latvijai pret saasinājumiem Lietuvas un Krievijas attiecībās būtu jāizturas atturīgāk, Kudors atgādināja, ka šis nav tikai Lietuvas un Krievijas konflikts, bet tās ir Eiropas Savienības (ES) un Krievijas domstarpības.
"Mums ir jābūt solidāriem ar Lietuvu. Gan kā kaimiņvalstij, bet vēl jo svarīgāk - visas ES kopējās ārpolitikas dēļ. Austrumu partnerība jau nav Lietuvas pašiniciatīva. Tā ir ES kaimiņu politikas svarīga sastāvdaļa. Ja Krievija soda Lietuvu šīs kopējās politikas dēļ, tad reakcijai jābūt no visas ES," izteicās Kudors.
"Mums ir jāsaprot, ka 2015.gadā arī Latvija grasās Austrumu partnerību turpināt. Ja Austrumu partnerības dēļ Krievija izrādīs pretenzijas pret Latviju, vai mēs gribam palikt vieni paši tajā brīdī? Vai arī mēs gribam, lai citas ES valstis būtu solidāras ar mums. Protams, ka gribam, lai ar mums ir solidāri, tad mums jābūt arī tagad solidāriem," noteica Kudors.
Krievija no 7.oktobra daļēji aizliedza piena produktu importu no Lietuvas. Maskava par iespējamo Lietuvas piena produktu importa aizliegumu brīdināja jau pagājušajā nedēļā, šādu soli attaisnojot ar "sanitārijas un epidemioloģiskajiem riskiem".
Krievijas galvenais sanitārais ārsts informējis, ka Krievijas sanitārajiem standartiem neatbilstot Lietuvas piena pārstrādes kompānijas "Pieno žvaigždes", "Rokiškio pienas" un "Šilutes rambynas".
Jau septembra vidū Krievijas galvenais sanitārais ārsts paziņoja par Lietuvas piena produktu kvalitātes un drošības kontroles pastiprināšanu, skaidrodams, ka tajos esot atrastas antibiotikas. Oņiščenko arī pauda viedokli, ka Lietuva nepamatoti cenšoties saskatīt Krievijas prasībās politisku kontekstu.
Savukārt 4.oktobrī telekanālā PBK translētajā pārraidē "Cilvēks un likums" tika pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās Viļņas apgabaltiesā ar lūgumu sankcionēt lēmumu uz trim mēnešiem apturēt Krievijā veidoto PBK pārraižu translēšanu.
