Foto: Publicitātes foto

Krievijas varas iestāžu nodoms atjaunot savu izmeklēšanu par 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem Lietuvā liecina par vēlmi konfrontēt abu valstu sabiedrību, politizēt krimināllietu un izmantot to propagandas mērķiem, pirmdien paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Viņš arī atgādinājis, ka tolaik karaspēka vardarbību pret Lietuvas mierīgajiem iedzīvotājiem protesta akcijās nosodījuši gandrīz miljons Krievijas pilsoņu.

1991. gada janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, padomju karaspēka īpašās vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki.

Viļņas apgabaltiesā, kas šobrīd izskata 1991. gada 13. janvāra apvērsuma mēģinājuma lietu, pagājušajā nedēļā tika pabeigta aptuveni 60 apsūdzēto liecību nolasīšana. Apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci šai lietā izvirzītas 65 personām, tai skaitā bijušajam Padomju Savienības aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam.

Tiesas prāvā Viļņā klātienē piedalās tikai divi Krievijas pilsoņi, bijušie padomju drošības spēku virsnieki. Pārējie apsūdzētie atrodas ārvalstīs, galvenokārt Krievijā un Baltkrievijā, kas viņus atteikušās izdot, un tiesā viņus pārstāv valsts iecelti advokāti. Otrdien tiesa gatavojas uzklausīt abu klātesošo apsūdzēto liecības.

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova pagājušajā piektdienā paziņoja, ka aprīļa sākumā paredzēta Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas sēde, kurā tiks apspriesta Lietuvā notiekošā prāva. Pēc viņas teiktā, Krievija arī plāno atgriezties pie vienīgā toreizējos notikumos bojāgājušā padomju karavīra nāves apstākļu izmeklēšanas.

Kā norādījusi Zaharova, Krievijas puse cer, ka tai izdosies gūt skaidrību "par papildu faktiem, kas norādītu uz 1991. gada 13. janvāra traģēdijas patiesajiem vaininiekiem".

Viņa pastāstījusi, ka Sabiedriskās palātas sēdē piedalīsies arī "Viļņas notikumu tiešie dalībnieki", un cita starpā pieminējusi kreisi populistiskā Lietuvas politiķa Aļģirda Palecka publiskos apgalvojumus, ka 1991. gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Lietuvas tiesa Palecki pirms dažiem gadiem atzina par vainīgu 13. janvāra notikumu izkropļotā traktējumā.

Nosodījumu par 13. janvāra prāvu Viļņā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve izteica jau janvāra beigās, kolīdz tā bija sākusies, un apsūdzēja Lietuvu neobjektivitātē. Tobrīd Lietuvas Ārlietu ministrija noraidīja Maskavas apsūdzības, norādot, ka tieši pati Krievija politizē šo procesu.

"Ar šādiem paziņojumiem [Krievijas varasiestādes] atkal cenšas sanaidot mūsu valstu - Krievijas un Lietuvas - sabiedrības. Mēs joprojām atceramies Krievijas sabiedrības reakciju pēc 13.janvāra, kad gandrīz miljons krievu izgāja ielās, lai protestētu pret to, kā karaspēks izturējies pret mierīgajiem iedzīvotājiem, - tāda bija sabiedrības reakcija," ziņu aģentūrai BNS tagad sacījis ārlietu ministrs.

Linkevičs arī uzsvēris, ka Krievija 13. janvāra lietas izmeklēšanā ignorējusi daudzkārtējus Lietuvas sūtītos tiesiskās palīdzības lūgumus, tikmēr pati rosina propagandisku izmeklēšanu, kuru veiks pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma izveidota institūcija - Sabiedriskā palāta, ko var uzskatīt par politisku instrumentu. Pēc ministra teiktā, šāds solis ir neperspektīvs, juridiski nekorekts un vienīgi apliecina centienus "politizēt šo konkrēto krimināllietu".

1999. gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13. janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Juozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999. gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010. gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010. gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13. janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu. Tiesas prāva par 1991 .gada 13. janvāra apvērsuma mēģinājumu Lietuvā sākās šā gada 27. janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!