Latvijā īsā vizītē tikties ar politiķiem un uzņēmēju pārstāvjiem pagājušās nedēļas izskaņā ieradās Lielbritānijas ES ministrijas valsts ministrs lords Martins Kalanans, dēvēts arī par "Brexit" ministru.
Latvijā Kalanans skaidroja Lielbritānijas nostāju attiecībā uz nākotnes ekonomisko sadarbību, gaidāmajām pārmaiņām dažādās jomās, vēlmi slēgt divpusējus līgumus, panākt pēc iespējas atvieglotāku robežu šķērsošanu. Viņš arī kārtējo reizi uzsvēra Apvienotās Karalistes apņemšanos turpināt sadarbību ar Latviju citos formātos, tostarp NATO.
"Delfi" aicināja lordu Martinu Kalananu ekspresintervijā īsi raksturot Lielbritānijas nostāju tās sarunās par "Brexit".
Kādi, jūsuprāt, būs paši nozīmīgākie ieguvumi Lielbritānijai pēc Eiropas Savienības pamešanas?
"Brexit" ir par kontroles atgūšanu, līdz ar to mēs atgūsim kontroli pār mūsu naudu, mūsu robežām,...
Bet jums jau ir sava nauda.
...pār mūsu naudu, mūsu robežām un mūsu likumiem. Tāpat pirmoreiz 40 gadu laikā Apvienotajai Karalistei būs pašai sava tirdzniecības politika, mēs slēgsim paši savas tirdzniecības vienošanās ar daudzām pasaules valstīm.
Vai tie ir ieguvumi?
Protams!
Kam jānotiek, lai "Brexit" pārtrauktu?
Mēs to nedarīsim. Mēs esam demokrātija, mums par šo jautājumu bija referendums un jautājums tika plaši izrunāts. Referendumā piedalījās rekordliels cilvēku skaits, tauta izvēlējās aiziešanu, un līdz ar to mēs pametīsim Eiropas Savienību. Tomēr, protams, mēs nepametīsim Eiropu.
Lēmums aiziet ir pieņemts, un mēs to īstenojam, bet tas mūs neattur no dziļas un īpašas sadarbības ar ES dalībvalstīm gan vienoti ar visu savienību, gan divpusēji ar katru valsti.
To vaicāju, jo arī Lielbritānijas parlamentā joprojām ik pa brīdim var dzirdēt diskusijas par jaunu referendumu iespējamību un "Brexit" apturēšanu.
Jaunu referendumu par to nebūs. "Brexit" netiks apturēts. Mēs pametīsim Eiropas Savienību nākamā gada 29. martā, ņemot vērā uzsākto 50. paragrāfā izklāstīto procesu. Parlaments deva piekrišanu referendumam un teica, ka pakļausies tā rezultātam. Parlaments deva uzdevumu premjerministrei iesniegt [Eiropas Komisijai] 50. paragrāfā minēto paziņojumu, kas tika izdarīts. Līdz ar to gan tauta, gan parlaments ir nolēmuši, ka mēs pametīsim Eiropas Savienību. Ir dažas balsis, kas apspriež citas iespējamības, bet tāda ir demokrātija. Izteikts vairākums ir ar mums šajā procesā.
Jūs kā ieguvumu minējāt kontroles atgūšanu pār savu robežu. Robežas ar Īriju jautājums ir viens no apspriestākajiem tematiem – kā jūs redzat tā atrisināšanu, ņemot vērā, ka vēlaties izstāties no muitas savienības, bet vienlaikus nevēlaties robežkontroles atjaunošanu? Tas šķiet pretrunīgi.
Ne obligāti. Taisnība, mēs pametam kopējo tirgu, mēs pametam muitas savienību, bet mēs muitas jomā ar ES mēs vēlamies panākt sadarbību, un esam izvirzījuši vairākus modeļus, kā tas varētu strādāt. Šobrīd mēs cenšamies šos modeļus precizēt iekšēji Apvienotajā Karalistē un tos piedāvāsim ES.
Patlaban vedam diskusijas ar ES un Īriju par to, kādu vienošanos par robežu mēs varētu slēgt nākotnē, ņemot vērā, ka mēs esam apņēmušies neveidot "stingru robežu" un esam apņēmušie respektēt Lielbritānijas teritoriālo integritāti. Ņemot vērā šīs sarkanās līnijas, ar Eiropas Komisiju un Īrijas valdību mēs diskutējam par iespējamajiem scenārijiem, lai nāktu klajā ar risinājumu.
Eiropas Komisija līdz šim ir bijusi strikta, norādot, ka tas ir pretrunā, ka viena iespēja izslēdz otru.
Diskusijās abām pusēm ir jāparāda fleksibilitāte. Mēs visi esam apņēmušies vienai lietai. Mēs esam apņēmušies neveidot stingru robežu, kā arī atrast risinājumu. Mums tikai jāturpina diskusijas līdz mēs to rodam. Protams, risinājumu izdosies atklāt tikai vispārējās ES-Lielbritānijas nākotnes attiecībās, jo muitas risinājums, ko panāksim Ziemeļīrijas robežai, būs tas pats muitas risinājums, kam jābūt spēkā starp Lielbritāniju un Īriju, Beļģiju, Franciju un Nīderlandi. Risinājums būs daļa no dziļas un īpašas sadarbības, pie kuras nonāksim.
Minējāt modeļus, pie kuriem strādājat, vai varat tos raksturot?
Jā, protams. Mums ir divi modeļi, kurus pagājušajā vasarā esam iekļāvuši mūsu dokumentā par muitu. Viens tiek dēvēts par "muitas sadarbību", otrs – par "maksimāli atviegloto modeli". Tie savstarpēji nedaudz atšķiras.
EK ir visai skeptiska par tiem abiem, un tādēļ patlaban mēs iekšēji strādājam, lai tos uzlabotu un varētu ES piedāvāt labākas izvēles iespējas. Bet tie abi ir racionāli muitas modeļi, kas atbilst abām mūsu prasībām – atrasties ārpus muitas savienības un vienotā tirgus, kā arī, cik vien tas ir iespējams, nesarežģīt robežšķērsošanu. Mēs vēlamies brīvas tirdzniecības turpināšanos starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.
Dažkārt teikts, ka Lielbritānijai vajadzētu pieņemt Norvēģijas modeli vai Šveices modeli, bet kas jums šķiet tuvākais, runājot par Lielbritānijas nākotnes attiecībām ar Eiropas Savienību?
Mēs nedomājam, ka kāds no šiem diviem modeļiem ir atbilstošs Lielbritānijai. EEA (Eiropas Ekonomikas zonas) modelis vai Šveices modelis ir pasākumi, kas atbilst šīm konkrētajām valstīm.
Mēs ticam, ka ņemot vērā mūsu attiecības, mūsu regulas būs identiskas Eiropas Savienības regulām, un mums atbalstošāks būtu daudz ekskluzīvāks modelis. Tajā vēlamies ietvert visus attiecību aspektus - drošību un aizsardzību, ekonomisko modeli, preču pieejamību, pakalpojumu pieejamību, kā arī citas jomas no zālēm līdz aviācijai un datiem.
Arī ar šīm valstīm izvēlētie sadarbības modeļi aptver visdažādākās jomas...
Jā, bet viņi to dara citādi. Šveice pieņēmusi individuālu vienošanās līgumu modeli, Norvēģija savukārt ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieks, esot vienotā tirgus, bet ne vienotas muitas zonas dalībnieks. Saskatām trūkumus abās šajās pieejās.
